Paziņojumā, ko atbalstīja ar Ziemeļkorejas galvenā sabiedrotā Ķīna, Drošības padome raķetes izmēģinājumu nosodīja kā ANO rezolūciju „smagu pārkāpumu” un piedraudēja ar nozīmīgiem tālākiem soļiem pret Phenjanu.
Drošības padomē prezidējošais Ukrainas pārstāvis Vladimirs Jeļčenko pēc sēdes norādīja, ka Korejas Tautas Demokrātiskā Republika rupji pārkāpa uzņemtās starptautiskās saistības. Viņš arī pauda nožēlu par oficiālās Phenjanas centieniem attīstīt raķešu tehnoloģijas laikā, kad valsts iedzīvotājiem ir daudz nepamierinātu vajadzību.
Savukārt Amerikas Savienoto Valstu (ASV) vēstniece Nikija Heilija aicināja saukt Ziemeļkoreju pie atbildības. Tomēr diplomāti pagaidām nesniedz informāciju par iespējamām papildu sankcijām vai cita veida rīcību.
ANO Drošības padome kopš Ziemeļkorejas pirmā atombumbas izmēģinājuma 2006.gadā pret to sešas reizes ir noteikusi sankcijas.
ANO Drošības padome aicināja Apvienoto Nāciju dalībvalstis „dubultot centienus” īstenot sankcijas pret Ziemeļkoreju.
Tikmēr ASV, Dienvidkorejas un Japānas aizsardzības ministri pēc Ziemeļkorejas raķetes izmēģinājuma vienojušies pastiprināt izlūkdienestu informācijas apmaiņu. Telefonsarunā ASV arī atkārtoti apstiprināja apņemšanos garantēt abu sabiedroto drošību.
Jau vēstīts, ka Ziemeļkoreja svētdien veiksmīgi izmēģināja "zeme-zeme" veida ballistisko raķeti. Saskaņā ar kaimiņvalsts Dienvidkorejas militāro ekspertu sniegto informāciju tā tika palaista no Banhjonas aviobāzes un aizlidoja uz austrumiem Japāņu jūras virzienā.
Nedēļas nogalē notikušais Ziemeļkoreja ballistiskās raķetes izmēģinājums bija pirmais, kopš amatā stājās jaunais ASV prezidents Donalds Tramps. Visticamāk, Phenjana vēlas pievērst sev uzmanību laikā, kad Amerikā notiek Japānas premjera Šinzo Abes vizīte. Abu valstu līderi nosodījuši Ziemeļkorejas rīcību.
