Šī ir konfliktu pasaule un stāvoklis šobrīd ir ļaunākais pēdējo 30 gadu laikā. To uzskatāmi apliecina ANO globālo tendenču ziņojums un aculiecinieku vēstījumi. Tikai viena gada laikā izmisuma vajāto cilvēku kļuvis vēl par astoņiem miljoniem vairāk.
„Man iesita, atņēma drēbes un spīdzināja,” saka kāds somāliešu bēglis. Līdzīgs stāsts ir arī kādam sīrietim. „Man līdzās bija persona, kuru nogalināja. Viņam iešāva galvā. Arī man iešāva piecas reizes,” viņš saka.
No Ukrainas līdz Kolumbijai - šos nelaimīgos vajā līdzīgas nedienas. Zaudētas mājas, iedzīve, darbs, bieži arī tuvinieki un draugi. Pārvietotās personas var palikt bez iztikas un pajumtes arī paši savā dzimtenē, kā arī nokļūt noziedzīgu grupējumu rokās.
Vēl ļaunāks liktenis sagaida tos, kam nākas bēgt pāri robežām un meklēt pajumti svešā valstī. Viņiem nav likumīgu tiesību, finansiālu iespēju un bieži pat valodas zināšanu, lai izdzīvotu. Turklāt, lielākoties, pagaidu patvērums rasts valstīs, kas nespēj parūpēties pat par saviem cilvēkiem.
„Tie ir deviņi no desmit bēgļiem. Tātad gandrīz 90% pasaules bēgļu atrod patvērumu jaunattīstības valstīs. Tās ir valstis, kurām ir tiešā robeža ar konflikta plosīto valsti vai citas valstis ar līdzīgiem konfliktiem,” saka ANO Bēgļu komitejas pārstāvis Baltijā un Ziemeļvalstīs Marko Aikoms.
“Citiem vārdiem sakot, visbiežāk tās ir valstis, kuras vismazāk spējīgas parūpēties pat par pamatpakalpojumu nodrošināšanu pašu cilvēkiem. Tādēļ nepieciešama sistēma, kā palīdzēt humānās solidaritātes vārdā. Palīdzībai jānāk tieši no valstīm, kuras ir vismazāk skartas,” norāda Aikoms.
Lai gan Latvijai tuvākais konflikts valda Ukrainā, tas skāris ierobežotu daļu valsts - aptuveni 7%. Vislielāko spiedienu ES rada stāvoklis Irākā, bet, jo īpaši Sīrijā, kā arī vardarbība un konflikti Āfrikā.
ANO pārstāvja ieskatā nav iespējami argumenti, šķirojot, kuras valsts konflikti uz Latviju attiektos, bet kuras – ne. Arī Libāna nav atbildīga par karu Sīrijā, taču jau šobrīd Sīrijas bēgļi veido ceturto daļu tās iedzīvotāju. Nasta, ko šī mazā Vidusjūras piekrastes valsts nespēj nest. „Būt par ES dalībvalsti nozīmē ne tikai tiesības, bet arī atbildību. Un tā nav tikai atbildība kā tādas valsts pilsonim, kas ir ES dalībvalsts, bet arī kā pasaules pilsonim,” uzsver Aikoms.
„Un, ja reiz šī ir mūsu pasaule, tad mums visiem jāuzņemas atbildība. Vienalga, vai runa par dabas vai cilvēka izraisītām katastrofām, tās var skart katru. Un tas nozīmē, ka dažkārt mēs dodam, bet citkārt – saņemam,” viņš skaidro.
Bēgļu un pārvietoto personu straumes rada ne tikai politiski konflikti, bet arī dabas stihijas un, arvien biežāk, arī cilvēku radītas ekoloģiskas katastrofas. Tādēļ hipotētiski arī Latvija var nākotnē piedzīvot bēgļu straumes no kaimiņvalstīm un vēlēsies apelēt pie solidārās atbildības, kādu tagad no pārējām ES kolēģēm prasa Itālija, Malta un Grieķija.
