Galvenais uzdevums esot noskaidrot faktus un to, vai nav pārkāpti starptautiskās aviācijas likumi.
Veikt šādu izmeklēšanu ir aicinājušas daudzas rietumvalstis un NATO.
Taču Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijai, kuras locekle ir arī Baltkrievija, nav tiesību pieprasīt sankcijas pret Minsku. Un ir maz ticams, ka savu viedokli varēs paust arī ANO Drošības padome, jo viena no tās loceklēm ir Krievija, kas, visticamāk, visus rosinājumus bloķēs.
Tikmēr savas sankcijas ir noteikušas Eiropas Savienības dalībvalstis, liedzot Baltkrievijas lidmašīnām ielidot Eiropas Savienības gaisa telpā un izmantot bloka lidostas.
KONTEKSTS:
23. maijā Baltkrievija piespieda nolaisties Minskā aviokompānijas "Ryanair" reisa lidmašīnu ar 126 pasažieriem, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu. Rīkojumu par lidmašīnas pārtveršanu personīgi devis Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko.
Operācijas mērķis bija aizturēt vienu no pasažieriem: Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas štāba locekli, vienu no opozīcijas medija "Nexta" dibinātājiem Romānu Protaseviču. Lukašenko režīms viņu apsūdz masu nekārtību rīkošanā, par ko viņam draud 15 gadu cietumsods.
Baltkrievijas režīma rīcību nosodīja gan Baltkrievijas opozīcija, gan rietumvalstu amatpersonas, kas to raksturo kā valsts atbalstītu gaisa pirātismu, pasažieru lidmašīnas nolaupīšanu un rupju starptautisko civilās aviācijas noteikumu pārkāpumu.
Eiropas Savienības valstu līderi pēc notikušā vienojās paplašināt sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām, kā arī uzņēmumiem, kas finansiāli atbalsta Minskā valdošo režīmu. Baltkrievijas aviokompānijām aizliegts izmantot ES valstu gaisa telpu un nosēsties ES valstu lidostās. Savukārt Eiropas lidsabiedrībām ieteikts neizmantot Baltkrievijas gaisa telpu.
