ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka lielākā daļa kara upuru nogalināti vai ievainoti ar plašas iedarbības šāviņiem un ieročiem. Tas nozīmē, ka kaujās tiek izmantotas raķetes, reaktīvie daudzstobru mīnmetēji, aviācijas bumbas un citi ieroči.
Arī eksperti atzina, ka Krievijas iebrukuma laikā reālais nogalināto cilvēku skaits ir lielāks, jo apgrūtināta objektīvas informācijas iegūšana no vietām, kurās turpinās aktīva karadarbība, tai skaitā no Krievijas armijas aplenktās Mariupoles un Doneckas, Luhanskas un Harkivas apgabaliem.
To apstiprinājušas arī Ukrainas amatpersonas, un, piemēram, Mariupoles mērs Vadims Boičenko pieļāvis iespēju, ka iebrucēji nogalinājuši vairāk nekā desmit tūkstošus pilsētnieku.
Kijivas policija vēstīja, ka tikai apgabalā ap galvaspilsētu līdz šim atrastas 720 civiliedzīvotāju mirstīgās atliekas, bet vairāk nekā 200 cilvēku pazuduši bez vēsts. Savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja par vismaz 186 nogalinātiem bērniem.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
