Divu nedēļu sarunas sākas brīdī, kad jaunākie zinātnieku dati skaidri liecina par nepietiekamiem valstu centieniem samazināt CO2 izmešus. Turklāt arvien vairāk pasaules reģionu izjūt postošās klimata pārmaiņu sekas – plūdus, sausumu, meža ugunsgrēkus un spēcīgas vētras.
COP 27 konference pulcē visas valstis, lai vienotos, kas visiem būtu jādara, mēģinot sasniegt pasaules kolektīvos klimata mērķus, kas noteikti Parīzes nolīgumā.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs ļoti emocionāli uzrunāja klātesošos, sakot, ka pēc dažām dienām pasaulē nāks astoņmiljardais mūsu planētas iedzīvotājs. Kad viņš paaugsies, viņš vaicās: ko jūs darījāt mūsu planētas labā, kad jums bija iespēja?
Gutērrešs atgādināja, ka klimata pārmaiņas ir radījuši cilvēki un tādēļ cilvēkiem tās arī būtu jānovērš.
"Šī ANO konference ir atgādinājums, ka atbilde ir mūsu rokās. Un laika nav palicis daudz. Mēs cīnāmies par savu izdzīvošanu, un mēs šo cīņu zaudējam. Siltumnīcas gāzu emisijas arvien palielinās, globālā temperatūra turpina celties.
Un mūsu planēta strauji tuvojas brīdim, kas padarīs klimata haosu neatgriezenisku. Mēs dzenamies pa lielceļu uz klimata elli, un mūsu kāja joprojām ir uz gāzes pedāļa."
Kopējā apņemšanās ir ierobežot globālo temperatūras pieaugumu līdz 1,5 grādam pēc Celsija. Taču kopš COP26 konferences, kas notika pagājušajā gadā Glāzgovā, progress globālo sasilšanu izraisošo emisiju samazināšanā ir bijis "nožēlojami nepietiekams".
Eksperti prognozē, ka pašreizējās politikas turpināšana šajā gadsimtā izraisītu pat 2,8 grādu temperatūras kāpumu, nevis samazināšanos.
COP27 konferences delegāti šoreiz koncentrēsies uz trim galvenajām jomām - emisiju samazināšanu, kā palīdzēt valstīm sagatavoties klimata pārmaiņām, kā arī uz tehnisko un finansiālo atbalstu jaunattīstības valstīm
"Mums ir uzticamības problēma. Mums visiem. Mēs runājam un sākam rīkoties, bet mēs nedarām pietiekami daudz. Tā ir izvēle - turpināt šo destruktīvās uzvedības modeli. Mums ir arī citas izvēles," norāda bijušais ASV viceprezidents un Nobela Miera prēmijas laureāts Als Gors.
ANO ģenerālsekretārs vēlas aktīvāku rīcību no ASV un Ķīnas.
"Divām lielākajām ekonomikām, ASV un Ķīnai, ir īpaša atbildība apvienot centienus, lai šis pakts kļūtu par realitāti. Un tā ir mūsu vienīgā cerība sasniegt klimata mērķus.
Cilvēcei ir izvēle – sadarboties vai iet bojā. Tas ir vai nu klimata solidaritātes pakts, vai kolektīvās pašnāvības pakts."
Šo divu nedēļu garumā sarunas COP27 nebūs vieglas, jo nabadzīgās valstis pieprasa finansiālu kompensāciju no bagātajām valstīm, kas ir atbildīgas par lielāko daļu vēsturisko emisiju.
Savukārt bagātās valstis pieprasa lielāku apņemšanos no lielām jaunattīstības valstīm, piemēram, Ķīnas, Indijas, Brazīlijas, Indonēzijas un Dienvidāfrikas, lai atteiktos no oglēm, kas ir netīrākais no fosilajiem kurināmajiem.
Dienvidvalstis ir atkarīgas no bagāto ziemeļvalstu žēlastības, uzsver Barbadosas premjere Mia Motlija.
"Šī pasaule joprojām izskatās pārāk līdzīga tai, kad tā bija daļa no imperiālistiskās sistēmas. Ziemeļvalstis aizņemas ar procentu likmēm no 1% līdz 4%, bet dienvidvalstīm likmes sākas no 14%. Un tad mēs brīnāmies, kāpēc taisnīgās enerģētikas partnerības nedarbojas," norāda Motlija.
Pirms sanāksmes valstis tika lūgtas iesniegt vērienīgus savus klimata plānus. Līdz šim to izdarījušas tikai 25 valstis, un sarunas nebūs vieglas.
