“Es esmu sašutis par konflikta eskalāciju Alepo pilsētā. Šī apdzīvotā vieta tiek pakļauta intensīvākajai bombardēšanai kopš Sīrijas konflikta sākuma. Bunkuru sagraušanas bumbu izmantošana pastiprina vardarbību un liecina par barbarismu,” sacīja ANO vadītājs.
“Saistībā ar militāro konfliktu skolas un slimnīcas spiestas darboties pagrabos, un bumbas trāpa cilvēkiem, kuri meklē patvērumu. Starptautiskās tiesības nosaka, ka šo ieroču izmantošana blīvi apdzīvotās teritorijās ir kara noziegums,” pauda Bans Kimūns.
Kaujās pie Sīrijas pilsētas Alepo pēdējās dienās nogalināti 213, atsaucoties uz Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā bāzētu sīriešu organizāciju, ziņo britu raidorganizācija BBC.
Sīrijas cilvēktiesību observatorijas pārstāvji ziņo, ka svētdien, 25.septembrī, pilsētā nogalināti 26 cilvēki. Tomēr upuru skaits var pieaugt, jo daudzi iedzīvotāji iesprostoti sagrauto ēku drupās.
Lielākie postījumi nodarīti nemiernieku kontrolētajai Alepo pilsētas austrumu daļai, kuru intensīvi bombardē Krievijas un Sīrijas kara aviācija. Pilsētā kopumā bez ūdens piegādes palikuši gandrīz divi miljoni mierīgo iedzīvotāju, jo uzlidojumos sagrauta sūkņu stacija pilsētas austrumos. Savukārt nemiernieki atslēguši ūdens piegādi valdības spēku kontrolētajai pilsētas daļai.
Konflikta eskalācijai pie Sīrijas pilsētas Alepo bija veltīta arī īpaša ANO Drošības padomes sēde. Tomēr tā ļoti spilgti parādīja nopietnās pretrunas, kas pastāv starp Sīrijas valdību un tās sabiedroto Krieviju un rietumvalstīm.
Lielbritānijas vēstnieks Metjū Raikrofts paziņoja, ka Maskava sadarbojas ar Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu, lai pastrādātu kara noziegumus. Savukārt ASV pārstāve pieprasīja, lai Krievija savalda savu sabiedroto.
Protestējot pret situāciju Alepo, ASV, Francijas un Lielbritānijas vēstnieki demonstratīvi pameta apspriežu telpu, kad uzstājās oficiālās Sīrijas valdības pārstāvis.
Savukārt Krievijas sūtnis Vitālijs Čurkins kārtējo reizi apsūdzēja ASV, ka tā nespēj pārliecināt mērenos Sīrijas opozīcijas grupējumus nošķirties no džihādistu grupējumiem “Islāma valsts” un “Al Nusra frontes”.
Jau ziņots, ka aizvadītajā nedēļā atsākās intensīva karadarbība, izjūkot 12. septembrī noteiktajam pamieram. Grupas vadītāji – ASV valsts sekretārs Džons Kerijs un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs - vainoja pretējo pusi kara atsākšanā. Kerijs pieprasīja, lai krievi iegrožo savu sabiedroto Sīrijas diktatoru Bašaru al Asadu, savukārt Lavrovs vēlas, lai Asada pretinieku rindās daži grupējumi no mērenās opozīcijas tiek pārkvalificēti par teroristiem, uz kuriem uguns pārtraukšana neattiektos.
Vašingtona un Maskava arī vaino viena otru humānās palīdzības konvoja sabombardēšanā, kas pirmdien notika pie Alepo pilsētas.
Infografika: Sīrijas konflikts – kas, par ko un ar kādu atbalstu karo
