1995. gada 4. novembrī Izraēlas premjerministrs Ichāks Rabīns devās prom no miera atbalstītāju mītiņa Telavivas centrā, kad viņu nāvējoši sašāva labējais radikālis Jigals Amīrs.
Slepkava vēlāk savu rīcību pamatoja ar vēlmi nepieļaut, ka Rabīns noslēdz miera līgumu ar palestīniešiem. Viņš savu mērķi sasniedza, jo izraēlieši un palestīnieši joprojām nav vienojušies par mieru Tuvajos Austrumos.
Rabīns bija viens no Izraēlas dibinātājiem un divreiz ieņēma premjerministra posteni. 1993. gadā viņš iesaistījās slepenās sarunās ar palestīniešu līderi Jāsiru Arafātu, ar kuru noslēdza pagaidu miera vienošanos. 1994. gadā Rabīns un Arafāts saņēma Nobela Miera prēmiju.
Taču ne visi izraēlieši atbalstīja Rabīna miera centienus. Īpašu pretestību izrādīja labējā opozīcija, kuras līderis tolaik bija Izraēlas pašreizējais premjers Benjamins Netanjahu.
1997. gadā Izraēlas parlaments 4. novembri pasludināja par nacionālo sēru dienu. Nesen veiktā aptaujā vairāk nekā 40% Izraēlas iedzīvotāju atbildēja, ka viņi to vairs neuztver kā sēru dienu.
