2010. gada 17. decembrī 26 gadus vecais Tunisijas iedzīvotājs Mohameds Bouazizi aizdedzināja sevi, lai protestētu pret varas iestāžu nemitīgo cilvēku pazemošanu. Šis notikums aizsāka Tunisijas revolūciju un tā dēvēto Arābu pavasari.
Arābu valstīs jēdzienu "Arābu pavasaris" nemieru apzīmēšanai gan uzskata par nepiemērotu, un tas tiek izmantots nelabprāt. Tur priekšroka tiek dota vārdiem "sacelšanās" un "revolūcija".
Nemieri Tunisijā pārsviedās arī uz vairākām citām reģiona valstīm. Un katrai no tām tolaik bija dažāda ekonomiskā un politiskā situācija. Tomēr elites bagātības vairošana laikā, kad daudzi cilvēki saskārās ar ekonomiskām grūtībām, bija novērojama visās valstīs, kurās šie nemieri notika.
"Desmitgade ir iespēja atskatīties uz šo monumentālo vēstures notikumu Jemenā un citviet. Reģionam šī sacelšanās bija kā domino efekts, sākoties Tunisijā, turpinoties Ēģiptē, Lībijā, Sīrijā, Bahreinā, un arī citās valstīs notika mazāki protesti.
Būtiski ir ne tikai tas, kas notika 2010. un 2011. gadā, bet arī tas, kādas izmaiņas nākamajos gados tas nesa," notikumus atminējās protestu dalībnieks Jemenā, ārštata žurnālists Abubakrs al Šamahi.
Pēc 10 gadiem daļa joprojām Arābu pavasara notikumos saredz vienīgi vardarbību un ekonomikas izpostīšanu, aiz sevis atstājot daudz mirušo un miljoniem bēgļu. Savukārt protestu dalībniekiem demonstrācijas bija cerību laiks. Šo gadu laikā daudzas sociālekonomiskās problēmas, kas izraisīja sacelšanos, joprojām nav atrisinātas. Tikmēr tādās valstīs kā Lībija, Jemena un Sīrija Arābu pavasaris aiz sevis atstājis pilsoņu karu, iznīcinot pilsētas un nogalinot daudzus simtus tūkstošus cilvēku. Savukārt Ēģiptē demokrātija nav piedzīvojusi uzplaukumu un aktīvistu grupas brīdina par cilvēktiesību krīzi.
Par vienīgo demokrātijas veiksmes stāstu pēc tautu nemieriem vairākās arābu valstīs tiek uzskatīta Tunisija. Tomēr šīs valsts iedzīvotāji šodien nebūt nemana to, uz ko pirms desmit gadiem cerēja.
Lai gan pastāv demokrātiska varas nodošana un vārda brīvība ir lielāka, korupcija un ekonomiskās grūtības joprojām ir klātesošas. Besems Jabnū ir viens no vairākiem protestētājiem, kas pieprasa valdībai risināt bezdarba problēmas un uzlabot ekonomisko situāciju.
"Mēs joprojām pieprasām, lai mūsu tiesības tiktu ievērotas, jo esam sašutuši par tiem tukšajiem solījumiem, ko katra valdība kopš 2011. gada ir izteikusi. Katru gadu viņi mums sola, ka situācija tiks atrisināta. Cilvēkiem jau tas ir apnicis," atzina Jabnū.
Medijs "The Guardian" ziņo, ka desmit gadus pēc Arābu pavasara vien 27% tunisiešu uzskata, ka dzīve kļuvusi labāka, bet 84% norāda, ka plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem ir augusi.
