Trešdien vēlāk līdz ar savas valdības ministriem viņa nodos amata zvērestu. Līdz ar to Vācijā turpmākos gadus strādās lielā valdības koalīcija - kristīgie demokrāti un sociāldemokrāti.
Vācijas kanclerei Angelai Merkelei bija nepieciešami vairāki mēneši pēc vēlēšanām, lai panāktu vienošanos ar sociāldemokrātiem un galu galā izveidotu valdību.
Lēš, ka šis varētu būt Merkeles pēdējais termiņš kanclera amatā.
KONTEKSTS:
Ziņa, ka Vācijai nav jārīko atkārtotas vēlēšanas, ar lielu atvieglojumu ir uztverta daudzviet Eiropā un arī Eiropas Savienības institūcijās Briselē. Vācija ir bloka ietekmīgākā dalībvalsts, un arī proeiropeiskās Angelas Merkeles ietekme uz Eiropas Savienības lēmumiem un spēja noturēt bloku vienotu nav pārspēta. Tieši viņa tiek uzskatīta par ļoti svarīgu faktoru, lai turpinātos Vācijas un Francijas līderu sadarbība, kas ir vērsta uz Eiropas Savienības nostiprināšanu.
Vācija kopš Bundestāga vēlēšanām septembrī piedzīvojusi politisko krīzi, jo partijas nespēja izveidot vairākuma valdību. Lai izvairītos no jaunām vēlēšanām, Vācijas sociāldemokrāti piekrita koalīcijas sarunu uzsākšanai ar kancleres Merkeles vadītajiem konservatīvajiem.
Vācijas sociāldemokrāti septembrī notikušajās vēlēšanās cieta smagāko neveiksmi kopš pagājušā gadsimta vidus. Pēc vēlēšanām sociāldemokrātu līderis Martins Šulcs paziņoja par partijas aiziešanu opozīcijā, taču pēc tā dēvētās “Jamaikas koalīcijas” sarunu izgāšanās piekrita iesaistīties jaunās sarunās par valdības veidošanu.
Kaut arī kristīgo demokrātu un sociālistu apvienība panāca vienošanos ar sociāldemokrātu vadību par "lielās koalīcijas" izveidi, tomēr amatu zaudējis partijas šefs Martins Šulcs, kurš sākumā solīja nekādu koalīciju ar kristīgajiem spēkiem vairs neveidot, tomēr domas mainīja.
