Saskaņā ar kompānijas “Civey” veiktās aptaujas datiem pret kreisi noskaņoto politiķu iekļaušanu valdībā iebilst 67% valsts iedzīvotāju, un īpaši kritiski par šo ideju bija kancleres Angelas Merkeles vadītās konservatīvās partijas biedri.
Aptaujas dalībnieki arī pauda neizpratni par sociāldemokrātu līdera Martina Šulca gaidāmo atkāpšanos no partijas līdera posteņa.
Tikai trešā daļa respondentu norādīja, ka parlamenta deputātu frakcijas vadītāja Andrea Nālesa spēs veiksmīgāk vadīt partiju.
Tikmēr Angela Merkele atkārtoti norādīja, ka panāktā vienošanās nav ideāla, bet ir pieņemama. Viņa uzsvēra, ka kristīgie demokrāti samaksāja “augstu cenu” par stabilu valdību un būtu bezatbildīgi izjaukt vienošanos domstarpību dēļ par atsevišķiem amatiem.
Tomēr galīgo lēmumu par tā dēvētās lielās koalīcijas izveidi pieņems sociāldemokrātu partijas biedri iekšējā referendumā šā mēneša beigās.
Vienošanās par jauno valdību bija panākta ceturtdien, 8. februārī. Jaunajai koalīcijai gan vēl vajadzēs partiju biedru piekrišanu.
Vācija kopš Bundestāga vēlēšanām septembrī piedzīvojusi politisko krīzi, jo partijas nespēja izveidot vairākuma valdību. Lai izvairītos no jaunām vēlēšanām, Vācijas sociāldemokrāti piekrita koalīcijas sarunu uzsākšanai ar kancleres Merkeles vadītajiem konservatīvajiem.
Vācijas sociāldemokrāti septembrī notikušajās vēlēšanās cieta smagāko neveiksmi kopš pagājušā gadsimta vidus. Pēc vēlēšanām sociāldemokrātu līderis Martins Šulcs paziņoja par partijas aiziešanu opozīcijā, taču pēc tā dēvētās “Jamaikas koalīcijas” sarunu izgāšanās piekrita iesaistīties jaunās sarunās par valdības veidošanu.
