Sīrijas bēgļu nometne netālu no Irbilas tā dēvētajā Irākas Kurdistānā ir viena no daudzām nometnēm Sīrijas kaimiņvalstīs, kur grūtos apstākļos patverties no dzīvības briesmām dzimtenē. Nu jau tūkstošiem sīriešu bērnu ir piedzimuši šādās nometnēs. Šajā gadījumā daļa saņem kurdu reģionālās pārvaldes izsniegtu dzimšanas apliecību, kas tomēr nav derīga ceļošanai, bet liela daļa paliek vispār bez dokumentiem.
Apvienoto Nāciju bēgļu aģentūra sola parūpēties, lai nākotnē šos dokumentus atzītu ceļošanai. Taču pagaidām nometnēs dzimušie bērni ir bezvalstnieki, bet viņu vecāki – situācijas ķīlnieki. Robežas šķērsošana ar šādu bērnu, piemēram, lai apvienotos ar radiniekiem Turcijā, nemaz nav iespējama.
Tikmēr pašā Sīrijā turpinās divu dažādu koalīciju triecieni no gaisa - Savienoto Valstu vadītās koalīcijas, ko atbalsta vairums rietumvalstu un ASV sabiedroto, un Krievijas vadītās koalīcijas, kas ar īpašu starptautisku atbalstu neizceļas.
Šajos apstākļos britu sabiedrība ar protesta akciju reaģējusi uz Lielbritānijas premjera Deivida Kamerona paziņojumiem par triecienu aktivizāciju pret “Daīš”. Sabiedrība bažījas, ka tādējādi kļūs par jaunu “Islāma valsts” terora draudu mērķi. Tomēr Kamerons cer uz kvalitatīvām diskusijām parlamentā, kas beigsies ar atbalstu. Līdzšinējās britu operācijas Irākā bijušas veiksmīgas.
“Kā jau izteicos pagājušajā nedēļā, Sīrijas situācija ir daudz sarežģītāka par Irāku, tomēr šeit ir arī sauszemes spēku vienības – kā, piemēram, Brīvā Sīrijas armija un citas, kas var izvērst operācijas pret “Islāma valsti”. Taču jebkurā gadījumā mums ir pareizi izvērst operācijas Sīrijā pēc tam, kad esam uzrādījuši panākumus Irākā, kur “Islāma valsts” kontrolētā teritorija saruka par 30 procentiem un ievērojami cieta tās infrastruktūra,” klāstīja Kamerons.
“Tomēr runāsim skaidru valodu – tam nav militāra risinājuma. Solis, ko speram, ir daļa no plašākas politiskas stratēģijas, diplomātiskas stratēģijas un humanitāras stratēģijas. Galu galā risinājums notiekošajam Irākā un Sīrijā ir viens un tas pats. Mums nepieciešamas stipras valdības, kas pārstāv visus ļaudis šajās valstīs – sunnītus, šiītus, kurdus, kristiešus un drūzus,” uzsvēra Kamerons.
Lai gan britu premjera nodomiem vēl nepieciešams parlamenta apstiprinājums, aktuāls kļūst jautājums par sadarbību ar Krieviju, kas stratēģiski svarīgos apgabalos kļuvusi par faktisku Sīrijas gaisa telpas kontrolētāju.
Arī Vācija paziņojusi par dalību pret “Daīš” vērstajā koalīcijā Sīrijā. Tā ir Vācijas atbilde pēc Parīzes teroraktiem paustajam Francijas aicinājumam iesaistīties cīņā ar teroristisko organizāciju. Vācijas operācijās iesaistīsies 1200 karavīri, četras vai sešas Tornado kaujas lidmašīnas un fregate, kas sargās Vidusjūrā izvietoto Francijas aviācijas bāzes kuģi ''Šarls de Golls''.
Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena atzina, ka “Vācijas valdība lēmusi par grūtiem, bet svarīgiem un nepieciešamiem soļiem”.
“Tas ir apzināts, cieši atbalstot Franciju. Franciju skāris negaidīts un drausmīgs “Daīš” sarīkots terora akts, taču mēs zinām, ka jebkurā laikā šis zvēriskais uzbrukums var skart mūs un citas valstis,” sacīja ministre.
Lai gan pati Krievija runā par savu darbību koordinēšanu ar Savienoto Valstu komandvadības centru Sīrijā un Irākā, praksē šī sadarbība ir tālu no veiksmīgas.
Turklāt mediji norāda, ka pēc Krievijas zenītraķešu izvietošanas Sīrijā Savienotās Valstis savus uzlidojumus veic tikai Irākas pusē. Lai gan ASV noraidījusi, ka tas saistīts ar Krievijas spertajiem atbildes pasākumiem Turcijas veiktajai Krievijas kara lidmašīnas notriekšanai, tomēr tieši to apliecina mediju veiktā uzlidojumu analīze.
Cīnoties ar teroristiem, militāri spēcīgākās rietumvalstis nepiemirst izcīnīt savu taktisko cīņu par ietekmi starptautiskajā arēnā.
Jau ziņots, ka Sīrijā pilsoņu karš turpinās kopš 2011.gada, un pašlaik "Islāma valsts" kontrolē daļu Sīrijas un Irākas teritorijas, kā arī mazākas teritorijas Lībijā, Nigērijā un Afganistānā.
Cīņai pret “Daīš” jeb “Islāma valsti” ASV sāka veidot koalīciju vēl pērn rudenī.
Savukārt šogad septembrī Krievija sākusi aviācijas triecienus Sīrijas teritorijā. Maskava apgalvo, ka cīnās ar teroristiem, bet rietumvalstis ir nobažījušās, ka Kremlis grib atbalstīt Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu un bombardē mēreno opozīciju spēkus.
Savukārt pēc 13.novembrī Parīzē sarīkotajiem teroraktiem, par kuriem uzņēmies atbildību šis džihādistu grupējums, militāru palīdzību cīņai pret “Islāma valsti” ir lūgusi Francija.
