Krustpunktā

Krustpunktā: Saeima komisijās sāk skatīt valsts budžeta projektu

Krustpunktā

Krustpunktā Lielā intervija: Oleksijs Arestovičs (saruna oriģinālvalodā)

Krustpunktā: bijušais Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs

Arestovičs intervijā Latvijas Radio: Pacentīsimies karu Ukrainā pabeigt jau šogad

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 8 mēnešiem.

Bijušais Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs intervijā Latvijas Radio raidījumam "Krustpunktā" izteica cerību, ka Krievijas iebrukuma otro gadadienu vairs nevajadzēs sagaidīt ar ziņām no frontes, jo Ukraina pacentīsies jau šogad izcīnīt uzvaru un padzīt iebrucējus no Ukrainas zemes.

Arestovičs ir pārliecināts, ka Krievijai nav nekādu izredžu uz uzvaru, bet Ukrainas armija ar katru dienu kļūst tikai stiprāka.

Krievijas plānotā ofensīva izgāzīsies

47 gadus vecais Arestovičs ir bijušais Ukrainas izlūkdienesta virsnieks, kurš kopš 2020. gada decembra darbojās kā Ukrainas prezidenta biroja ārštata padomnieks. Janvāra vidū viņš iesniedza atlūgumu pēc nepārbaudītu ziņu izplatīšanas saistībā ar Krievijas raķešu trieciena sekām.

Arestovičs šo kļūdu skaidroja ar lielo nogurumu, kas sakrājies kara laikā. Viņš atceras, ka pirmās 50 kara dienas gulējis pa divām stundām diennaktī.

Arestovičs spriež: tas, ka Krievija agri vai vēlu uzbruks Ukrainai, kļuva skaidrs jau pēc uzbrukuma Gruzijai 2008. gadā.

Pēc viņa domām, Krievijas armija savu spēju virsotni sasniegusi pagājušā gada jūnijā, bet pašlaik plānotā ofensīva neizbēgami cietīs neveiksmi.

Nelīdzēs arī moblizēto sūtīšana uz fronti, jo apmācīt 300 000 karavīru ir sarežģīts uzdevums, kas Krievijai nav pa spēkam. "Viņiem jau ir tanku pulki bez tankiem un artilērijas brigādes bez ieročiem."

"Kā gan mobilizētie būs spējīgi izpildīt uzdevumus, ka nebija pa spēkam Krievijas profesionāļu armijai?"

Negaidīja, ka Rietumu atbalsts būs tik vienots

Arestovičs spriež, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzdevis Krievijas karaspēka vadībai ieņemt vismaz visu Doneckas apgabala teritoriju, lai varētu pasludināt uzvaru.

"Taču šo uzdevumu viņiem neizdosies īstenot. Viņi nav spējīgi ieņemt Bahmutu, bet aiz Bahmutas ir vēl piecas lielākas pilsētas."

"Soledaras pilsētu viņi centās ieņemt piecus mēnešus. 80 000 kritušo un ievainoto. Tas viss par pāris kvadrātkilometru lielu pilsētu. Kādas gan viņiem var būt perspektīvas?"

Vaicāts, kas viņu pārsteidzis šī kara laikā, Arestovičs atbild, ka tā bija negaidīti vienotā un spēcīgā Rietumu reakcija. "Negaidīju, ka saņemsim tik lielu atbalstu; domāju, ka mums ar Krieviju būs jācīnās viens pret vienu."

Arestovičs uzskata, ka pirmdien notikusī ASV prezidenta Džo Baidena vizīte Kijivā ir ļoti svarīgs notikums un tās rezultāti jau drīzumā būs redzami kaujas laukā.

Pēc viņa domām, lielais Rietumu atbalsts ir viens no faktoriem, kas veicina Krievijas sakāves neizbēgamību.

"Valsts, kas veido 1,5% no pasaules kopprodukta, nevar uzvarēt valsti, kuru atbalsta 60% no pasaules kopprodukta. Tas nav iespējams."

Nedrīkst pieļaut šovinisma uzplaukumu

Arestovičs gan atzīst, ka arī pēc kara Krievija kā Ukrainas kaimiņš nekur nepazudīs, būs jāmēģina ar to sadzīvot.

Viņš norāda, ka vairāk nekā 10 miljoniem Ukrainas pilsoņu ir radinieki Krievijā, tādēļ būtu ļoti bīstami uzkurināt Ukrainas sabiedrības šķelšanos un veicināt naidu pret krieviem.

"Katrs cilvēks atbalsta savu nāciju un savas nācijas valodu, bet nedrīkst pieļaut, ka tas pāriet galējā šovinismā, piemēram, vēršoties pret tiem, kas runā krievu valodā.

Mums puse karavīru, kas frontē cīnās par Ukrainu, runā krievu valodā! Šādas idejas ir potenciāli bīstamas. Ukraina ir pārāk specifiska valsts atšķirībā no Latvijas; mēs nevaram atļauties tik asas kustības," uzskata Arestovičs.

"Cilvēki, kas sludina šādas idejas, no psiholoģijas viedokļa atrodas "kontratkarīgās attiecībās", jo viņu uzvedību pilnībā diktē Maskava."

Arestovičs spriež, ka Ungārijā valdošās partijas "Fidesz" un premjera Viktora Orbāna piemērs lieliski demonstrē risku, ko var radīt šovinistu nākšana pie varas.

Par Ukrainas brīvību cīnās arī krievi no Donbasa

"Šovinisms ir ļoti bīstama parādība. Tas sākas ar dzimtās valodas un kultūras aizstāvēšanu, bet ļoti ātri var pāraugt centienos nospiest citu valodu un kultūru vai pretendēt uz citas tautas teritoriju."

"Domāju, ka Ukraina kā monoetniska valsts būtu nolemta sakāvei konkurences cīņā ar Krieviju, bet Ukraina kā plašāks projekts, sava veida "Ukrainas Savienotās Valstis", atvērta, toleranta sabiedrība, kas vairāk domā par efektivitāti, nevis vēsturiskām traumām, varētu gūt panākumus tiešā konkurencē ar Krieviju."

"Mūsu uzdevums ir apvienot nāciju. Frontē šobrīd par Ukrainu cīnās ungāri, Krimas tatāri, azerbaidžāņi, ļoti daudz etnisko krievu. Vieni no dedzīgākajiem cīnītājiem ir Ukrainas krievi no Donbasa, kuri ļoti labi zina, ko nozīmē "krievu pasaule", un no visas sirds pret to cīnās, vienlaikus saglabājot savu krieviskumu," sacīja Arestovičs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti