Pašinjana paziņojums liecina par Armēnijas augošo neapmierinātību ar Maskavu.
Pašinjans nesen kritizēja Krievijas miera uzturētāju rīcību Kalnu Karabahā un aicināja tos nomainīt ar starptautiskajiem miera uzturēšanas spēkiem.
Armēnijas premjerministrs otrdien žurnālistiem paziņoja, ka neredz iemeslu, lai Kolektīvās drošības līguma organizācija šogad rīkotu militāros manevrus Armēnijā.
"Šīs mācības nenotiks," paziņoja Pašinjans, piebilstot, ka Armēnijas skatījumā šādu manevru organizēšana šogad nebūtu lietderīga.
Pašinjans norādīja, ka Kolektīvās drošības līguma organizācija ir atteikusies nosodīt Azerbaidžānu, kas 2020. gadā iesaistījās karā ar Armēniju par Kalnu Karabahu. Karadarbība ilga sešas nedēļas un beidzās 2020. gada 9. novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas starpniecību noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu. Konfliktā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 1990. gadiem atradās armēņu kontrolē. Vienošanās arī paredzēja Krievijas miera uzturētāju izvietošanu Kalnu Karabahā.
Neskatoties uz karadarbības pārtraukšanu, spriedze abu valstu attiecībās ir saglabājusies.
2021. gada maijā Armēnija apsūdzēja Azerbaidžānu par tās teritoriālās integritātes pārkāpšanu un spēku ievešanu tās teritorijā.
"Armēnija gaidīja konkrētu rīcību no Krievijas partneriem un citiem partneriem drošības jomā," runājot par 2020. gada konfliktu, sacīja Pašinjans.
"Šis jautājums ir būtisks no turpmāko attiecību veidošanas viedokļa," viņš piebilda.
Kolektīvās drošības līguma organizācija apvieno Krieviju, Armēniju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Kirgizstānu un Tadžikistānu.
Decembrī Armēnija apsūdzēja Azerbaidžānu par humanitārās krīzes izraisīšanu Kalnu Karabahā, bloķējot Lačinas koridoru, kas ir vienīgais ceļš, kurš savieno Kalnu Karabahu ar Armēnijas pamatteritoriju. Blokādes rezultātā anklāvā, kuru kopš 1991. gada kontrolē armēņu separātisti, radies pārtikas un medikamentu trūkums.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika.
Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.
Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991. gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas izraisīja karu starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, bet vairāk nekā miljons abās valstīs bija spiesti pamest savas dzīvesvietas.
