Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Latvijas Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) diskusijā atzīmēja, ka bēgļu krīze, ar ko patlaban saskaras ES dalībvalstis, vājina ES gan iekšēji, gan ārēji. Tam piekrita Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis, gan norādot, ka tā ir ierasta prakse, ka valstis katra "veido savu taktiku" – meklē sev sabiedrotos.
Drošības jautājumu eksperts Raimonds Rublovskis norādīja, ka izmaiņas uz ārpolitikas skatuves ir neizbēgamas gan drošības jautājumos, gan arī attiecībās ar tuvējām kaimiņvalstīm. Turklāt bēgļu krīze ir tikai viena problēma, kas pasaulē ir jārisina. "Otra problēma ir, ko darīt ar "Islāma valsti"," teica Rublovskis, piebilstot, ka "Islāma valsts” kaujinieku rindās ir arī daudzi Eiropas pilsoņi.
Vēl viena problēma, pēc Rublovska sacītā, ir konflikts Ukrainā. Taču saistībā ar norisēm citviet par Krimas aneksiju un tur notiekošo patlaban maz tiek runāts. "Šis Ukrainas jautājums var tikt novirzīts otrajā plānā," lēsa eksperts un uzsvēra, ka Krievija un Amerikas Savienotās Valstis varētu atrast saskarsmes punktus cīņā pret "Islāma valsti". Daudz kas šajā ziņā būs atkarīgs no tā, kas tiks panākts ANO Ģenerālajā asamblejā.
"Atgriežamies pie Bismarka [Prūsijas kanclera] reālpolitikas - kad politiku vairāk noteiks lielās valstis," sprieda Rublovskis, nosakot, ka lielajām valstīm būs jāsaskaras ar dilemmu starp reālpolitiku un politiku, kas balstīta uz vērtībām. EP deputāts Zīle gan iebilda, sakot, ka viņš no savas pieredzes var secināt – jo vairāk runā par vērtībām un solidaritāti, jo biežāk aiz tā stāv konkrētu valstu intereses.
EP deputāte no Latvijas Sandra Kalniete („Vienotība”) uzsvēra, ka Krievija „savas kārtis ir izspēlējusi īpaši gudri” gan Ukrainas krīzes gadījumā, gan dislocējot savus spēkus Sīrijā. Kalniete akcentēja, ka, runājot par lielvarām, nereti tiek piemirsta Polija, kam sadarbība ar Krieviju ir vitāli svarīga. Polija ir reorganizējusi savus militāros spēkus, kļūstot par vienu no spēcīgākajām valstīm uz Eiropas kartes.
Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants
Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.
Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.
Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.
Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.
***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers rosināja Eiropas Savienības valstīm uzņemt 160 000 bēgļus, kuri jāsadala pa visām Eiropas Savienības valstīm. Vēlāk par šo bēgļu izvietošanu vienojās Eiropas valstu iekšlietu ministri.
Latvijā brīvprātīgi plānots uzņemt vairāk nekā septiņus simtus bēgļus. Tas koalīcijas partiju starpā raisījis asas diskusijas, kurās iesaistījās arī Valsts prezidents, tiekoties ar katru no Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Neraugoties uz nesaskaņām, Latvijas pozīciju par labu bēgļu papildus uzņemšanai apstiprināja gan valdība, gan Saeimas Eiropas lietu komisija.
