"No Mariupoles cilvēkus pat īsti nevarēja evakuēt kādu laiku," atgādināja pētnieks. Viņš skaidroja, ka, lai saprastu, kādēļ Mariupole Krievijai ir svarīga, esot jāvērtē kopējā situācija karadarbībā.

"Jāpaskatās uz kopējo ainu, kāda tā ir bijusi Ukrainas kara laikā gan ziemeļos, gan arī austrumos, gan arī dienvidos," uzsvēra Rostoks. Viņš norādīja, ka, ja ziemeļos un austrumos lielu panākumu Krievijas karaspēkam nav bijis pēdējās dienās un nedēļās, tad dienvidos jau kopš kara sākuma Krievijas karaspēks ir pavirzījies daudz tālāk uz priekšu.

"Attiecīgi tur notiek lielākās kaujas, un arī situācija ukraiņu pusē ir bīstamāka. No Mariupoles cilvēkus pat īsti nevarēja evakuēt kādu laiku," sacīja eksperts.

Rostoka vērtējumā Mariupole ir daļa no plašāka Krievijas plāna, kas gan kara laikā esot krietni mainījies. "Es domāju, ka Krievija vēlas Ukrainai liegt pieeju Azovas jūrai, domāju, ka austrumu daļā, kur ir Donecka un Luhanska, arī dienvidu daļā teritorijas, kas atrodas pie Krimas, Krievija varētu mēģināt šajās teritorijās nostiprināties, pat ja tās tiek pilnībā iznīcinātas," sprieda Rostoks.

Viņš piebilda, ka tas esot tūlītējs Krievijas uzsāktā kara mērķis, vienlaikus neesot skaidrs, ko Krievija tālāk ar sasniegto gribētu iesākt. Rostoks norādīja, ka Ukraina vēlas pārtraukt asinsizliešanu,  savukārt par Krievijas vēlmi panākt mieru pētnieks nebija drošs.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.