"Ja šādas personas no ārvalstu pilsoņu vidus būs ieinteresētas iegūt Ukrainas pilsonību, tad mūsu likumdošana paredz viņiem tādu iespēju," sacīja ministra vietnieks.
Ārvalstu brīvprātīgie Ukrainā pašlaik saņem karavīra apliecību, kas aizstāj uzturēšanās atļauju.
Ukrainas Aizsardzības ministrija iepriekš paziņoja par īpašas vienības – Ārzemnieku leģiona – izveidošanu. Vēlmi pievienoties šai vienībai izteikuši vairāk nekā 20 000 brīvprātīgo no 52 valstīm.
Kanādas žurnālists Dīns Blandels otrdien pavēstīja, ka Kijevā jau ir ieradušies 40 000 brīvprātīgo – karavīri un bijušie karavīri, kas gatavi karot Ukrainas pusē.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
