Nav droši zināms, kas tieši licis nelegālajiem ceļotājiem mainīt migrācijas ceļus. Starp ticamākajiem minējumiem – patrulēšana Vidusjūrā, intensīvās mediju ziņas par kārtējiem nelaimes gadījumiem, kuros apgāžas laivas un ir desmitiem bojā gājušo.
Papildu faktors ir arī ieceļošanas kārtības maiņa valstīs, pāri kurām ved nelegāļu ceļš.
Tikai šī gada pirmajos četros mēnešos Grieķijā no Turcijas iebrauca ap 80 000 nelegālo imigrantu. Bet tālāk — pāri Maķedonijai un Serbijai — absolūti lielākā daļa – 67 000 ieradušies Ungārijā.
Kopskaitā tikai pirmajā pusgadā Ungārijā reģistrēts 81 000 patvēruma meklētāju. Dramatisks skaitlis Viduseiropas valstij, kas tikai pāris pēdējos gados piedzīvo šādu bēgļu spiedienu.
Visā Eiropā izvēršas agresīva diskusija par nelegālo imigrantu uzņemšanu, būtībā pat nešķirojot, kurš bēg no šobrīd notiekoša kara, kurš pamet iepriekšējos gados karos postītu valsti vai meklē labākas dzīves apsolījumu Rietumos.
Tas izraisījis labēju un bieži atklāti nacionālradikālu tendenču pastiprināšanos sabiedrībā, vēl vairāk sarežģījot labākā risinājuma meklēšanu.
Ungārija par teju vienīgo iespēju redz fizisku sētu, kuras būvniecību straujos tempos sola paveikt aizsardzības resors, iesaistot armiju un zemessardzi.
Tikmēr naktī uz piektdienu Ungārijā, Ģērā – svarīgā transporta mezglā —, izcēlušās nekārtības un grūstīšanās uz dzelzceļa perona, kad aptuveni 50 bēgļi centās iespiesties jau pārpildītos ekspresvilciena vagonos, kas bija ceļā no Budapeštas uz Minheni Vācijā.
Policija, ierodoties notikuma vietā, aizturēja kopskaitā 145 nelegālus ieceļotājus.
Imigranti pārstāv plašu ģeogrāfiju. Turklāt pirmajā vietā ir nevis pilsoņu kara skartās Vidusjūras reģiona valsts – Sīrijas – iedzīvotāji, bet gan Eritreja. Seko Somālija, Nigērija, Gambija, visbeidzot jau minētā Sīrija un tad atkal Āfrikas valstis. Sarakstā apakšdaļā atkal atgriežas Tuvie Austrumi ar bēgļiem no Afganistānas un Irākas, kurdiem un pat iebraucējiem no Pakistānas.
Ieceļošanas iemesli visdažādākie. Sākot no tiešiem draudiem dzīvībai atklātu bruņotu konfliktu dēļ, līdz kristiešu un citām reliģijām piederīgo apspiešanai ''Islāma valsts'' kontrolētajos reģionos un vēlmei nodrošināt labāku nākotni sev un bērniem.
Viens no iemesliem migrācijas ceļu maiņām ir arī nelegālā pārvadājuma cena. Zemes ceļš pāri Balkānu valstīm tomēr esot salīdzinoši lētāks par bīstamo braucienu pār Vidusjūru uz Itāliju.
Migrantu aptaujas liecina, ka tas svārstās no 1000 līdz pāri par 4000 eiro. Līdzīgi kā ar salīdzinoši nedaudzajiem patvēruma meklētājiem, ko ik gadus pieķer Latvijā, arī ieceļotājiem Ungārijā šī valsts nav galamērķis, bet gan tikai ierašanās vieta, lai turpinātu ceļu uz pārtikušajām Rietumeiropas zemēm.
