Daudz lielākas bažas rada iespējamās humānās sekas vairāk nekā 200 000 Alepo joprojām dzīvojošajiem civiliedzīvotājiem. Savukārt politikas komentētāji aicina Eiropu sākt pārskatīt savu politiku pret Sīriju, aicinot samierināties ar domu, ka Bašara al Asada režīms tomēr varētu nekrist.
Sīrijas otrās lielākās pilsētas Alepo austrumu daļa nemiernieku kontrolē nonāca jau 2012.gadā, un līdz šim valdības spēkiem šo pilsētas daļu atgūt nebija izdevies par spīti jau mēnešiem ilgstošajai blokādei.
Septembra beigās Sīrijas armija paziņoja par izšķirošu operāciju Alepo atgūšanai, bet kopš pagājušās otrdienas pret pilsētas austrumu daļu ir vērsti uzlidojumi, artilērijas zalves, kā arī, pēc aktīvistu ziņām, tā dēvētās mucu bumbas.
Lielbritānijā bāzētā Sīrijas cilvēktiesību observatorija ziņo, ka pirmdien, 21.novembrī, valdības spēki ar Irānas un Krievijas karaspēka, kā arī Libānas grupējuma „Hezbollah” kaujinieku atbalstu ir ieņēmusi daļu no pilsētas austrumos esošās Masakan-Hanano priekšpilsētas, ko Sīrijas izdevums „Al Watan” ir nodēvējis par vislielāko un spēcīgāko kaujinieku atbalsta punktu.
Organizācijas pārstāvji norādījuši – ja kritīs šī priekšpilsēta, režīma spēkiem būs iespējams kontrolēt uguni arī vairākās citās priekšpilsētās, tādējādi atgriežot austrumdaļā esošos kaujiniekus no pārējiem opozīcijas spēkiem. Šīs priekšpilsētas atgūšanai esot ne tikai stratēģiska, bet arī simboliska nozīme, jo 2012. gadā tieši Masakan-Nanano pirmā pārgāja nemiernieku rokās.
Nedēļas nogalē Sīrijas valdība arī noraidīja ANO piedāvāto pamiera plānu, kas paredz Alepo austrumu daļas nodošanu opozīcijas pagaidu pārvaldībā.
Pēc oficiālās Damaskas vārdiem, tas tikai kalpošot kā balva teroristiem. Apvienoto Nāciju sūtnis Sīrijas jautājumos Stafans di Mistura ir brīdinājis, ka
jauns uzbrukums Alepo radīs humāno katastrofu, liekot bēgļu gaitās doties līdz par 250 000 civiliedzīvotāju, kas joprojām dzīvo ielenkumā. Arvien izteiktāk ir jūtams pārtikas trūkums, turklāt regulāri tiek bombardētas arī atlikušās slimnīcas.
Eiropas ārpolitikas padomes eksperti norāda, ka Sīrijas opozīcijas spēki, viņu reģionālie atbalstītāji un lielākā daļa Eiropas politikas veidotāju bija likuši savas cerības uz Hilarijas Klintones ievēlēšanu ASV prezidentes amatā un drīzu amerikāņu spēku nostāšanos Sīrijas kaujinieku atbalstam, bet tagad esot atlikušas ļoti maz vai vispār nevienas iespējas novērst turpmāko uzbrukumu Alepo.
Eksperti norāda, ka Tramps ir solījis mēģināt noslēgt vienošanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kas nozīmētu sadarbību ar Bašara al Asada režīmu, taču Tramps līdz šim esot skaidri pateicis, ka militāri sīriešu opozīciju neatbalstīs.
Visas šīs pazīmes liecinot tikai par to, ka Asads pašlaik atrodas ļoti tuvu efektīvai uzvarai, kas jau ilgu laiku ir uzskatīta par neiespējamu. Tieši tāpēc Eiropas politiķiem šajā situācijā būtu sava uzmanība jāpārorientē uz to, kā sadzīvot ar faktu, ka Bašars al Asads paliks pie varas. Īpaši daudz manevrēšanas iespēju eiropiešiem gan vairs neesot.
Infografika: Sīrijas konflikts – kas, par ko un ar kādu atbalstu karo 
