Baltkrievu iesaiste?
Kamēr uzmanība ir pievērsta Krievijas spēku aktivitātēm un noskaņojumam Ukrainas dienvidos, no skatiena netiek izlaista arī situācija Baltkrievijā. Tur arī ieradušies ievērojami Krievijas spēki, kuru uzdevums oficiāli ir Savienības valsts ietvaros palīdzēt Baltkrievijai aizsargāt tās robežas, īpaši ar Lietuvu un Poliju.
Lai arī izskan minējumi, ka šie spēki varētu tikt izmantoti kārtējam uzbrukumam Ukrainai no Baltkrievijas teritorijas, vairums analītiķu pieļauj, ka tuvākajā laikā tas īsti nebūs iespējams.
Kā uzskata amerikāņu analītiķi no "Kara izpētes institūta", uzbrukuma scenārijs tuvāko mēnešu laikā ir maz ticams, jo šim grupējumam faktiski nav iespēju noslēgt Ukrainas loģistikas ceļus no Rietumiem, rudens apstākļos reģiona ceļi un purvi ir grūti izbraucami. Turklāt šis grupējums nav tik stiprs kā februārī, kad notika uzbrukums Kijivas virzienā.
Taču viens no mērķiem varētu būt ievērojamu Ukrainas spēku resursu noturēšana šajā reģionā, lai tos nevarētu piesaistīt aktīvajiem frontes rajoniem, vērtē analītiķi.
Irānas droni
Iepriekš bija izskanējušas ziņas, ka Krievijas anektētajā Krimas pussalā ir ieradušies Irānas bruņoto spēku eksperti, lai apmācītu Krievijas spēkus, kā karā pret Ukrainu izmantot Teherānas piešķirtos kaujas dronus.
Tagad šādu speciālistu ierašanos ir apstiprinājis arī ASV Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džons Kērbijs. Pēc Kērbija vārdiem, irāņi palīdzot krievu spēkiem notēmēt dronus uz Ukrainas pilsētām.
Vienlaikus ir kļuvis zināms, ka Amerikas Savienotās Valstis ir pievienojušās Eiropas Savienībai un Lielbritānijai, piemērojot pret Irānas fiziskajām un juridiskajām personām sankcijas.
Kā intervijā amerikāņu izdevumam "The Washington Post" norādījis Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks, kopš kara sākuma ir mainījusies to cilvēku un valstu naratīvs, kuri iestājas par Ukrainas un Krievijas samierināšanu. Pēc Jermaka vārdiem, no sākuma tika apgalvots, ka Ukrainai ir jāpazūd no zemes virsas, lai Krievija nomierinātos. Pēc tam tika apgalvots, ka Ukrainai ir jāpadodas, lai Eiropa varētu palikt siltumā. Pašlaik, kā uzskata Jermaks, šis naratīvs ir aptuveni šāds – Ukrainai ir jāpārtrauc atbrīvot savas teritorijas, lai novērstu Trešo pasaules karu.
Ukrainas prezidenta biroja vadītājs uzsvēris, ka šāds uzstādījums Ukrainu neapmierina, jo tā tiecas pretī mieram un vēlas panākt to arī ar ārvalstu izlēmību un drošības garantijām.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.
10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Centieni iznīcināt Ukrainas energoapgādes infrastruktūru turpinājušies arī pēc tam.
