Kaislības un spekulācijas ap to, vai Krievijas hakeri vai pat specdienesti ir bijuši iesaistīti ASV prezidenta vēlēšanu priekšvēlēšanu kampaņā un arī pašā vēlēšanu procesā, nerimst jau vairākus mēnešus.
Tās aizsākās pēc tam, kad Republikāņu partijas kandidāts Donalds Tramps aicināja Krievijas hakerus uzlauzt viņa sāncenses Hilarijas Klintones e-pastus, lai uzzinātu, kas īsti tajos atrodas un kas tajos ir slēpjams.
Iespējams, tikai sakritības dēļ tieši pēc šī aicinājuma Demokrātu nacionālās komitejas un Klintones e-pastu sarakste tiešām tika nopludināta caur interneta vietni "Wikileaks".
Pagājušajā nedēļā ASV CIP slepenā ziņojumā atzina, ka Krievija ir iejaukusies 2016. gada vēlēšanu procesā, lai palīdzētu Donaldam Trampam uzvarēt, nevis tikai lai iedragātu uzticību ASV vēlēšanu sistēmai.
Izlūkošanas aģentūras esot identificējušas personas, kuras ir saistītas ar Krievijas valdību un kuras ir nodevušas "Wikileaks" Demokrātu nacionālās komitejas uzlauztos e-pastus. Donalds Tramps un viņa komanda izskanējušos apgalvojumus ir kategoriski noraidījuši.
CIP secinājumus neatbalsta arī ASV Nacionālās izlūkošanas direktors Džeimss Klepers.
Kā ziņo aģentūra "Reuters", nacionālā izlūkošana neatbalstot CIP ziņojumu, jo neesot pārliecinošu pierādījumu par Maskavas nodomiem. Līdzīga nostāja esot arī Federālajam izmeklēšanas birojam.
Savukārt Baltais nams ir norādījis, ka ar šī jautājuma izmeklēšanu ir jānodarbojas ASV Kongresam.
Iepriekš Republikāņu partijas vairākuma līderis Kongresā Mičs Makkonells paziņoja, ka izmeklēšanu veiks Senāta izlūkošanas komiteja. Arī Senāta bruņoto spēku komitejas vadītājs Džons Makkeins, ietekmīgais republikānis Lindsijs Grehems, Demokrātu partijas līderis senātā Čaks Šumers un Rodailendas štata senators no demokrātu partijas Džeks Rīds aicināja nolikt malā partiju nesaskaņas un izmeklēt iespējamo Maskavas iejaukšanos ASV priekšvēlēšanu kampaņā.
Īpašu brīfingu par šo jautājumu pieprasījusi arī grupa elektoru kolēģijas biedru, kuriem jau pēc nedēļas ir oficiāli jābalso par Donalda Trampa apstiprināšanu prezidenta amatā.
Arī Hilarijas Klintones štābs pieprasījis, lai Baltais nams atklāj visu pieejamo informāciju par kiberuzbrukumiem priekšvēlēšanu kampaņas laikā.
Tikmēr Krievijas Ārlietu ministrija ir paziņojusi, ka Maskava no ASV nav saņēmusi nekādus pierādījumus par hakeru uzbrukumiem ASV iestādēm, kas būtu veikti no Krievijas. Ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova paudusi viedokli, ka nespēja sniegt konkrētus pierādījumus tikai apstiprinot to, ka šādas apsūdzības ir bijušas vērstas uz amerikāņu vietējo auditoriju vēlēšanu kampaņas laikā.
Notikumus otrpus okeānam otrdien, 13.decembrī, komentējis arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Viņš norādījis, ka būs nepieciešams saprast, kā tieši jaunievēlētais ASV prezidents Tramps īstenos dzīvē tēzi "Padarīsim Ameriku atkal diženu".
Putins paudis cerību, ka izvēlētā taktika nekādas problēmas sadarbības attīstīšanai ar Krieviju neradīs, vienlaicīgi piebilstot, ka dziļās un fundamentālās abu valsu intereses ir nepieciešams normalizēt. Putins arī izteicis gatavību jebkurā brīdī tikties ar Trampu, taču daudz vērtīgāk tas būtu tad, kad Tramps būs izveidojis savu administrāciju un stājies amatā.
