ĪSUMĀ:
- ASV prezidents Baidens attiecībā uz Krieviju runā skaidrāku valodu nekā Tramps.
- Putins negribētu iesaistīties konfliktā ar NATO un tās 30 dalībvalstīm.
- Palielinās risks, ka izcelsies bruņots konflikts starp Ķīnu un ASV.
“Protams, ka prezidents Putins ir slepkava! Pajautājiet ukraiņiem, pajautājiet gruzīniem, Baltkrievijas ļaudīm, pajautājiet viņa paša tautai. Viņš ir nogalinājis un mēģinājis nogalināt valsts ienaidniekus.
Viņš iestājies par invāziju suverēnu Eiropas valstu teritorijā. Tādēļ protams, ka viņš ir slepkava,” sarunā LTV raidījumu “Pasaules panorāma” secina atvaļinātais ģenerālis Hodžess, kurš savulaik bija ASV armijas komandieris Eiropā, bet pašlaik ir Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) pētnieks.
Jārunā skaidra valoda
“Domāju, ka tas ļoti palīdz, ja ASV prezidents par to runā tieši un skaidri. Tas nenozīmē, ka nebūs diplomātisku centienu, ka ASV nevajadzētu mēģināt sastrādāties ar Kremli. Bet, ja jūs vēlaties nopietnas attiecības, ir svarīgi skaidri saprast, kā jūs redzat otru pusi.”
Hodžess atgādina, ka pirms dažiem gadiem iepriekšējam ASV prezidentam Donaldam Trampam tika uzdots tieši šāds jautājums, vaicājot, vai Putins ir slepkava. “Pasaulē ir daudz slepkavu. Vai jūs domājat, ka mūsu valsts ir tik nevainīga?” toreiz atbildēja Tramps.
“Tramps sniedza neveiklu atbildi, radot gandrīz vai morālo līdzvērtību starp Krieviju un ASV. Viņš būtībā pateica, ka arī mēs nogalinām cilvēkus. Šajā kontekstā tā bija absurda atbilde. Tādēļ pieņemu, ka Baidena administrācija gaidīja, ka kādā brīdi tiks uzdots šis jautājums. Un prezidents Bidens uz to atbildēja ļoti tieši.
Nezinu, vai šī atbilde ir daļa no apzinātas stratēģijas. Bet esmu pārliecināts, ka tas ir apzināts domāšanas veids, ka viņi būs stingri pret Kremli, un tad var sākt risināt problēmjautājumus,” secina Hodžess.
Kauslim jādod pa degunu
“Esmu drošs, ka jaunībā jums, tāpat kā man, tēvs teica – ja kauslis tev neliek mieru, tev jādod viņam tieši pa degunu. Un tad kauslis parasti nekavējoties atkāpjas. Un prezidents Baidens tagad uzreiz nosaka toni, ka ASV necietīs ierastos melus, dezinformāciju, draudus,” spriež Hodžess.
“Cerams, tas uzmundrinās un iedrošinās mūsu sabiedrotos Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā. Cerams, tas iedvesmos arī mūsu sabiedrotos Vācijā un Francijā saprast, ka ASV nodrošinās līderību un mums būs vajadzīgi sabiedrotie, lai atturētu Kremli no nelikumīgās rīcības.”
Vai pētniekam nav bažas, ka asā retorika varētu novest pie reāla konflikta starp Krieviju un NATO?
“Prezidents Putins izmantos šos Baidena izteikumus, lai uzrunātu savu iekšzemes auditoriju. Bet pēdējā lieta, ko Kremlis vēlētos, ir konflikts ar 30 NATO dalībvalstīm. Un tādēļ tik svarīga ir alianses vienotība.”
ASV amatpersonas pēdējā laikā asi kritizējušas ne tikai Krieviju, bet arī Ķīnu. Baidena valdība likusi noprast, ka atklāti runās par Ķīnas kiberuzbrukumiem, cilvēktiesību pārkāpumiem, konfliktu ar Taivānu.
“Ķīnas Komunistiskās partijas retorika pēdējos gados bijusi skarba attiecībā uz teritoriālajām pretenzijām Dienvidķīnas jūrā, arī par Taivānu. Un Pekina redz, ka Rietumi tā īsti nav atbildējuši uz to, ko viņi izdarījuši Honkongā. Mana ir sajūta, ka ķīnieši jūtas iedrošināti. Viņi lūko saprast, cik lielas spējas patiesībā ir Savienotajām Valstīm,” spriež Hodžess.
Iespējams konflikts ar Ķīnu
“Domāju, ka pastāv ļoti reāla iespējamība – nevis varbūtība, bet iespējamība –, ka tuvāko piecu gadu laikā mēs būsim nonākuši kinētiskā (bruņotā – red.) konfliktā ar ķīniešiem. Kuģi, lidmašīnas, raķetes. Tas ne obligāti būs kodolkonflikts, bet kinētisks gan.
Protams, neviens negrib, lai tas notiku. Ne Amerikā, ne rietumvalstīs. Neesmu tik drošs, ka to nevēlas Ķīna. Domāju, ka Ķīnas armija patiesībā vēlas konfliktu. Tādēļ, ja gribam atturēt Ķīnu no briesmīga lēmuma pieņemšanas, piemēram, uzbrukt Taivānai, mums ir svarīgi demonstrēt, ka esam sagatavojušies, ka mums ir sabiedrotie.”
Hodžess norāda, ka Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins ļoti draudošā tonī ir runājis par teritoriālajām pretenzijām attiecībā uz Taivānu. “Ķīna veido priekšnosacījumus, un man izskatās, ka Ķīnas valdība gatavo savu sabiedrību šādai iespējamībai. Viņi ir attīstījuši nopietnus jūras spēkus.”
Pēc drošības analītiķa domām, satraucoši ir arī tas, cik daudz kontroles Ķīna ieguvusi transporta infrastruktūrā Eiropā. “Nav tā, ka ķīnieši iebruks Eiropā. Bet varu iedomāties sekojošu scenāriju: ja izceļas konflikts starp ASV un Ķīnu, Kremlis varētu vēlēties izmantot situāciju, kad ASV ir koncentrējušās uz Klusā okeāna reģionu. Un ir ķīniešu uzņēmumi, kuriem ir kontrole Eiropas dzelzceļa, lidostu, jūras ostu infrastruktūrā.
Tas ir potenciāli bīstami. Es nesaku un nezinu, vai Ķīna un Krievija cieši koordinējas. Abas noteikti nav sabiedrotās. Bet es neizslēgtu iespēju, ka viena izmantos situāciju, ko radījusi otra.”
