ĪSUMĀ:
- ASV, Lielbritānija un Francija vēlas ķīmiskā uzbrukuma Dumā izmeklēšanu
- ASV gatava turpināt uzlidojumus Sīrijai
- Daudzviet izskan bažas par Rietumu attiecību pasliktināšanos ar Krieviju un aicinājumi uz diplomātiju
- Pretrunīga informācija, kāpēc nav sagaidīts Starptautiskās Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas ekspertu slēdziens
Vajadzība, tas nozīmē, ja prezidents Bašars al Asads atkal, pēc ASV sacītā, ķersies pie ķīmiskajiem ieročiem. Taču pēc Pentagona pārstāvju atskaites, ar šiem uzlidojumiem Sīrijas režīma spējas izmantot šo iespēju ir attālinātas par vairākiem gadiem.
Pretrunīgā informācija
Arvien ir pretrunīga informācija par to, kādēļ koalīcijas uzlidojumi ir veikti pirms Starptautiskās Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas ekspertu slēdziena, kuriem sestdien bija jāsāk darbu Sīrijā.
ASV apgalvo, ka ekspertiem ir bijusi liegta iekļūšana Dumā, kur ziņoja par ķīmisko uzbrukumu, savukārt Krievija un Sīrijas varas iestādes šo informāciju kategoriski noliedz.
ASV, Lielbritānija un Francija tagad ir izstrādājušas arī kopīgu jaunu ANO Drošības padomes rezolūcijas projektu, kas paredz izmeklēt ķīmisko ieroču izmantošanu Sīrijā. Dokumentā sacīts, ka būtu jāveic neatkarīga izmeklēšanu par gadījumiem, kad ziņots par ķīmisko ieroču lietošanu Sīrijā, kā arī būtu jānodrošina netraucēta humānās palīdzības piegāde un konfliktā iesaistītajām pusēm jāievēro pamiers.
Krievija līdz šim ANO Drošības padomē ir bloķējusi visus mēģinājumus īstenot neatkarīgu izmeklēšanu, tādēļ mazticams, ka šai iniciatīvai būs cits liktenis.
Medijos un interneta sociālās saziņas vietnēs pašlaik redzama nežēlīga informācijas un faktu kauja. Ja Rietumu sabiedrotie uzsver, ka visas 105 raķetes veiksmīgi trāpījušas Sīrijas militārajiem objektiem un šī ir bijusi veiksmīga misija, tad Krievijas mediji, piemēram, ziņu portāls „news.ru” raksta, ka šāviņi ir krituši arī civilajos objektos un pat pie Sīrijas prezidenta Bašara al Asada pils.
Pentagons un arī Maskava ziņo, ka nav ievainoto vai bojā gājušo, Sīrijas oficiālās varas iestādes saka, ka ir trīs bojā gājušie pie Homsas pilsētas.
Sīrijas oficiālajos medijos asi kritizētas Rietumvalstu operācijas, bet tajā pašā laikā uzsvērts, ka valstij tās būtisku kaitējumu nav nodarījušas. Prezidents Bašars al Asads medijos attainots lēnām un bez lielas trauksmes dodoties uz savu darba kabinetu.
Tāpat žurnālistiem esot parādīts sagrautais zinātnes izpētes centrs, parādot, ka tur ražoti nevis ķīmiskie ieroči, bet pretinde.
Nemiernieki uzskata, ka drošāk nav kļuvis. Bijušais Sīrijas armijas virsnieks Aduslams Abulrazeks stāsta, ka Sīrijas režīms joprojām varēs aktīvi izmantot ķīmiskos ieročus
„Stundas laikā ar militāriem triecieniem nevar iznīcināt ķīmisko ieroču programmu. Režīms joprojām spēs tos izmantot kur vien vēlas. Es pārgāju nemiernieku pusē no 28. pulka Gūtā, kas bija daļa no ķīmisko ieroču programmas. Jau 70.gados ķīmiskos ieročus sāka glabāt slepenās vietās visā Sīrijā. Sīrijai ir viens no lielākajiem šo ieroču arsenāliem, jo tas tika uzskatīts kā atturošs ierocis pret Izraēlu. Ķīmiskie ieroči ir nabadzīgo atbilde uz kodolieročiem,” stāsta Abulrazeks.
Krievijai neveiksmīgā ANO Drošības padomes sēde
Krievijai pēc tās lūguma sasauktajā ANO Drošības padomes sēdē sestdien neizdevās iegūt pārējo dalībvalstu atbalstu, lai nosodītu koalīcijas militārās operācijas. Sēde ANO izvērtās par asu vārdu apmaiņu, un Krievijas sūtnim ANO Vasīlijam Ņebenzjam nācās noklausīties skaudrus vēstījumus no ASV, Lielbritānijas un Francijas pārstāvju puses.
„Tā ir tikai un vienīgi Krievija, kas neko nav darījusi, lai apturētu atkārtotu ķīmisko ieroču lietošanu Sīrijā. Tā ir Krievija, kas nogalināja kopēju izmeklējumu iespēju, lai pasaule pārliecinātos par ķīmisko ieroču situāciju Sīrijā. Tā ir Krievija, kas sešas reizes bloķēja ANO Drošības padomes nosodījumu pret Asada režīmu, kurš lieto ķīmiskos ieročus. Tā ir Krievija, kas 12 reižu izmantoja veto, lai aizsargātu Asada režīmu,” teica ASV sūtne ANO Nikija Heilija.
Aicinājums saspīlējumu risināt diplomātiskā ceļā
Daudzviet izskan bažas par Rietumu attiecību pasliktināšanos ar Krieviju un aicinājumi risināt konfliktu sarunu ceļā. Bažas paudis Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, kurš ir aicinājis veltīt diplomātiskus pūliņus, lai attiecības uzlabotu.
"Pilnīgi neatkarīgi no Putina mums nav jāpasludina visa Krievija - valsts, tās tauta - par ienaidniekiem," sacījis Šteinmeiers intervijā, kas svētdien publicēta laikrakstā "Bild am Sonntag". Vācija atšķirībā no Lielbritānijas un Francijas, nepiekrita piedalīties koalīcijā ar ASV, taču, kā sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele, uzlidojumus atbalstīs.
Līdz šim uzlidojumus ir atbalstījušas virkne Rietumu valstu, Latvija to skaitā, Sīrijas kaimiņvalsts Turcija un Izraēla, Japāna, arī NATO kā organizācija, savukārt Bašara al Asada sabiedrotā Irāna ir uzsvērusi, ka šādi ASV cenšas apliecināt savu klātbūtni reģionā un bažas ir paudusi arī Ķīna, sakot, ka tā iebilst pret spēka pielietošanu un, ka vienīgais risinājums ir politiskās sarunas.
Par tām tūdaļ pēc uzlidojumiem aktīvi izteicās Francija, ārlietu ministra Žana Īva Ledriāna personā, kurš pauda, ka Francija tūdaļ ķerties pie politiskā procesa atjaunošanas.
Pret ASV un koalīcijas uzlidojumiem notikušas protesta demonstrācijas Palestīnā un Irākā.
Lielbritānijas konservatīvie gan pašlaik saņem lielāko iekšpolitisko pretestību saistībā ar pieņemto lēmumu. Leiboristu opozīcijas līderis Džeremijs Korbins uzsvēris, ka militārie triecieni ir juridiski apšaubāms lēmums un valdošajiem spēkiem bija jāsaņem atbalsts parlamentā. Tam piebalsoja arī Skotijas pirmā ministre.
Kas notiek Damaskā?
Latvijas Radio sazinājās ar dažiem Damaskā dzīvojošiem avotiem, kas apliecināja, ka šorīt pilsētā ir mierīgi un cilvēki, kuri jau ir pieraduši pie regulāras bombardēšanas Damaskas pievārtē, kur Asada armija kopā ar Krieviju centās atkarot opozīcijas ieņemtās teritorijas, cenšas turpināt dzīvi tā it kā nekas nebūtu bijis.
KONTEKSTS:
Amerikas Savienotās Valstis, Francija un Lielbritānija agrā sestdienas, 14.aprīļa, rītā veica uzlidojumus vairākām ar ķīmiskajiem ieročiem saistītām vietām - zinātniskās izpētes centram ķīmisko ieroču ražošanai, kā arī ieroču glabātavām un komandpostenim.
Gaisa triecieni ir atbilde ķīmiskajam uzbrukumam, kas 6.aprīlī notika Sīrijas pilsētā Dumā un nogalināja 40 cilvēkus. Tas tiek uzskatīts par ķīmisko uzbrukumu, jo, pēc Pasaules Veselības organizācijas paziņotā, vairāk nekā 500 cilvēkiem konstatēti simptomi, kādi raksturīgi pēc saindēšanās ar ķīmiskām vielām.
ASV, Francijas un Lielbritānijas mērķis ir atturēt Sīriju no ķīmisko ieroču izmantošanas.
Latvijas Ārlietu ministrija norāda, ka raķešu triecieni Sīrijas militārai infrastruktūrai ir atbilstoša rīcība, lai nepieļautu turpmāku ķīmisko ieroču izmantošanu pret Sīrijas civiliedzīvotājiem, kā arī izsaka nožēlu, ka Krievija izmantoja veto tiesības ANO Drošības padomē, apturot rezolūcijas projektu par jauna neatkarīga izmeklēšanas mehānisma par ķīmiskajiem uzbrukumiem Sīrijā izveidi.
Krievija jau paziņojusi, ka uzbrukums nepaliks bez atbildes. Tā aizstāv savu sabiedroto Sīriju, norādot, ka runāt par ķīmisko uzbrukumu Dumā nav pamata.
