“Krievijas vēstnieks, iespējams, nosūtīja savu pārstāvi uz manu biroju un lūdza tikšanos ar mani, līdzīgi kā dara citu valstu pārstāvji. Es ar viņu tikos, un tā mēs parasti rīkojamies. Divi mani biroja darbinieki – atvaļināti armijas pulkveži, nevis politiķi – piedalījās sarunās, kā arī vēl viens līdzstrādnieks.
Mēs uzklausījām vēstnieku un viņa paustās bažas,” atklāja Sešonss.
Sešonss arī paziņoja, ka norobežosies no jebkādas izmeklēšanas par prezidenta Donalda Trampa vēlēšanu kampaņas organizētāju kontaktiem ar Krieviju un oficiālās Maskavas iejaukšanos ASV prezidenta izraudzīšanas procesā.
Ģenerālprokurors tomēr nepakļāvās ietekmīgu demokrātu kongresmeņu prasībai atkāpties no amata tāpēc, ka viņš Kongresam noklusējis informāciju par savām sarunām ar Krievijas vēstnieku. Sešonss uzsvēra, ka nav vēlējies kādu maldināt, tomēr atzina savu neuzmanību liecību sniegšanas laikā.
Vienlaikus ASV prezidents Donalds Tramps atkārtoti apliecināja, ka uzticas un atbalsta augsto amatpersonu. Baltā nama saimnieks arī paziņoja, ka ģenerālprokuroram nevajadzētu norobežoties no izmeklēšanas.
Iepriekš no amata nācās atkāpties Trampa padomniekam nacionālās drošības jautājumos Maiklam Flinnam, jo viņš sniedzis maldinošu informāciju par saviem kontaktiem ar Krievijas amatpersonām.
Savukārt marta sākumā ASV parlamenta apakšpalātas izmeklēšanas komiteja nolēma izmeklēt Trampa vēlēšanu štāba iespējamo saistību ar Krieviju. ASV prezidenta priekšvēlēšanu laikā vairākkārt izskanēja informācija par iespējamo Krievijas hakeru vēršanos pret Demokrātu partiju un tās pretendenti Hilariju Klintoni. Šādas aizdomas pauda arī speciālo dienestu pārstāvji.