Šie aicinājumi Ķīnas attiecībās ar citām valstīm padarījuši vēl saspringtākas. Pekina pēc Baidena paziņojuma noraidījusi jaunas izmeklēšanas nepieciešamību, piebilstot, ka ASV izlūkošanas kopienai ir “tumša vēsture”.
Kopš pandēmijas sākuma pasaulē ar Covid-19 inficējušies jau 168 miljoni cilvēku, no tiem 3,5 miljoni ir miruši.
Divi iespējamie scenāriji
ASV prezidents Baidens jau martā bija lūdzis ziņojumu par Covid-19 izcelsmi, tostarp noskaidrot, vai tas izplatījies no cilvēka kontakta ar inficētu dzīvnieku vai no laboratorijas. Viņš atzinis, ka līdz šim ASV izlūkdienestiem nav bijis vienprātības, tie atbalstījuši divus iespējamos scenārijus.
Viens scenārijs ir vīrusa transmisija no dzīvniekiem uz cilvēkiem Uhaņas tirgū. Teorija par vīrusa transmisiju no dzīvniekiem uz cilvēkiem bija plaši izplatīta pandēmijas sākumā, bet, laikam ritot, zinātnieki nav atraduši nedz sikspārņos, nedz citos dzīvniekos vīrusu, kas atbilstu Covid-19 ģenētiskajām iezīmēm.
Otrs scenārijs ir vīrusa noplūde no laboratorijas Uhaņā. Šo teoriju pavasarī izskatīja arī Pasaules Veselības organizācijas ekspertu misija Uhaņā, tomēr eksperti secināja, ka vīrusa noplūde no laboratorijas ir mazticama. Tomēr pēdējo dienu laikā par šo teoriju atkal sākušās pastiprinātas diskusijas.
Ķīna nav bijusi pietiekami atklāta
Amerikāņu laikraksts “The Wall Street Journal” vēstīja par kādu iepriekš neatklātu ASV izlūkošanas ziņojumu, kurā teikts, ka trīs pētnieki no Ķīnas Uhaņas virusloģijas institūta 2019.gada novembrī saslimuši un meklējuši palīdzību vietējā slimnīcā.
Lai gan Pekina sacījusi, ka pirmais oficiālais Covid-19 gadījums konstatēts 2019. gada 8. decembrī, šiem pētniekiem, kas slimnīcā nonāca jau novembrī, bija gan koronavīrusam, gan citām sezonālajām slimībām raksturīgie simptomi.
Tagad Baidens uzsvēris, ka izlūkošanas aģentūrām vajadzētu divkāršot savus centienus savākt un analizēt informāciju, kas varētu pietuvināt tos noteiktam secinājumam, un ziņot prezidentam par to 90 dienu laikā. Proti, Baidens vēlas, lai izlūkdienesti beidzot izšķiras par vienu, ticamāko versiju.
“Mēs turpināsim izdarīt spiedienu uz Ķīnu, lai tā piedalītos pilnīgā, caurskatāmā un pierādījumos balstītā starptautiskā izmeklēšanā, ar visu nepieciešamo piekļuvi, lai tiktu līdz pašiem pirmsākumiem šim vīrusam, kas atņēmis jau vairāk nekā 3 miljonus dzīvību visā pasaulē,” norāda Baltā nama pārstāve Karīna Žanpjēra.
“Šī administrācija ir pietiekami daudz par to runājusi – Ķīna nav bijusi pietiekami atklāta.
Mēs ilgi esam sacījuši, ka Ķīnai bija nepieciešams sniegt plašāku piekļuvi laboratorijai un ciešāk sadarboties ar izmeklētājiem un mēs nedomājam, ka Ķīna to ir darījusi.”
Ķīna apsūdz ASV sazvērestības teoriju veicināšanā
Ķīna noliedz, ka būtu atbildīga par Covid-19 pandēmijas izcelšanos, kā arī noraida teoriju par vīrusa noplūdi no Uhaņas laboratorijas. Pekina vaino ASV sazvērestības teoriju veicināšanā un pandēmijas politizēšanā.
Pēc Baidena paziņojuma Ķīnas Ārlietu ministrija noraidījusi jaunas izmeklēšanas nepieciešamību, piebilstot, ka “ASV izlūkdienestu tumšā vēsture jau sen ir zināma pasaulei”.
Ministrijas ieskatā laboratorijas teorijas atdzīvināšana ir “necieņa pret zinātni un arī globālās cīņas pret pandēmiju graušana”.
Sagaidāms, ka Baidena paziņojums kaitēs abu valstu centieniem risināt strīdu par tirdzniecības jautājumiem.
KONTEKSTS:
Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju (PVO) 2019. gada nogalē, bet 2020. gada martā PVO paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Covid-19 pandēmija iedragāja daudzu valstu ekonomiku, kā arī turpina ierobežot cilvēku ikdienu.
