Īsumā:
- Demokrāti varētu atgūt kontroli vismaz pār Pārstāvju palātu.
- Senātā situācija sarežģīta.
- Trampa reitingi zemi, bet ASV ekonomikas rādītāji ir pārsteidzoši labi.
- Vēlētāju aktivitāti var izšķirt attieksme pret imigrāciju.
- Trampa politiku neierasti asi kritizē Obama.
- Spēku samēra izmaiņas Kongresā ievērojami apgrūtinās prezidenta iniciēto likumprojektu vieglu apstiprināšanu.
ASV vidustermiņa vēlēšanas tradicionāli notiek divus gadus pēc prezidenta vēlēšanām, tātad prezidenta pilnvaru termiņa vidū. Šī balsojuma laikā notiek cīņa par visām 435 ASV pārstāvju palātas jeb Kongresa deputātu vietām. Tāpat tiek balsots par 36 no 50 štatu gubernatoriem. Pašlaik gan Pārstāvju palāta, gan Senāts, gan Baltais nams atrodas valdošās Republikāņu partijas rokās, taču šoreiz Demokrātu partijai ir reālas iespējas atgūt kontroli vismaz pār Pārstāvju palātu. Aptuveni 70 apgabalos cīņa ir patiešām sīva, un vairākuma atgūšanai demokrātiem ir nepieciešams iegūt vēl 23 vietas. Visticamāk, ka šis mērķis tiks sasniegts un, iespējams, pat ar uzviju. Daudz sarežģītāka situācija ir Senātā. Galvenokārt tāpēc, ka cīņa notiek par vairākām tā dēvētajām ievainojamām vietām. Tās pašlaik ieņem tieši Demokrātu senatori, taču no štatiem, kuros 2016. gada vēlēšanās uzvarēja Donalds Tramps.
Interesanti ir tas, ka
parasti vidustermiņa vēlēšanās spēku samērs Pārstāvju palātā mainās par sliktu pie varas esošā prezidenta partijai. Arī šajā situācijā tiek uzskatīts, ka šīsdienas balsojums būs referendums par uzticību prezidentam Trampam.
Viņa popularitātes reitingi joprojām ir zemi, taču ASV ekonomikas rādītāji ir pārsteidzoši labi, bezdarba līmenis mazinās un, kā norādījis pats Donalds Tramps, visas pasaules līderi ar apbrīnu skatās uz plaukstošo un pasaules ietekmi atgūstošo ASV. Tieši tāpēc Tramps aicinājis savus vēlētājus nepieļaut šī uzplaukuma sagraušanu:
''Šīs ir vienas no mūsu laika svarīgākajām vēlēšanām. Tās ir gandrīz tikpat svarīgas, kā 2016. gada prezidenta vēlēšanas. Šīs vēlēšanas noteiks, vai mēs varēsim turpināt kāpināt to labklājību, ko esam sasnieguši mūsu tautai, vai arī mēs ļausim radikālajiem demokrātiem pārņemt kontroli pār Kongresu un ar milzīgu demolēšanas bumbu uzbrukt mūsu ekonomikai un nākotnei. Demokrāti palielinās nodokļus, nevis tos samazinās. Mums ir jāiet vēlēt un jāuzvar Kongresā. Bet ziniet, gaisā ir tāda enerģija, kādu ne es, ne jūs neesam redzējuši kopš 2016. gada.''
Pēdējā laikā daudzus republikāņu vēlētājus arvien vairāk sācis satraukt arī imigrācijas jautājums, prezidenta administrācijai izlemjot milzīgus līdzekļus ieguldīt no Latīņamerikas ASV virzienā ejošas migrantu kolonnas apturēšanai.
Tiek uzskatīts, ka tieši imigrācijas jautājums var būt viens no izšķirošajiem faktoriem republikāņu vēlētāju aktivizācijai.
Pēdējās nedēļās pirms vēlēšanām ASV Demokrātu partija lietā likusi vienu no saviem lielākajiem trumpjiem un politiskajiem smagsvariem – bijušo prezidentu Baraku Obamu. Arī viņš piedalījies vairākos kampaņas pasākumos, neierasti asi kritizējot Donalda Trampa īstenoto politiku, nosaucot to par iebiedēšanas taktiku:
''Mēs agrāk to neredzējām, bet tagad redzam – politiķi nekaunīgi, atkārtoti, atklāti un bezkaunīgi melo!''
Obama savās kampaņas uzrunās lielu uzsvaru licis uz labklājību, vienlīdzību un iekļaujošu sabiedrību, apgāžot Trampa apgalvojumus par to, ka visi lieliskie ekonomiskie rādītāji ir tikai Trampa administrācijas sasniegums un uzsverot, ka pamati šādai izaugsmei jau likti Obamas valdīšanas laikā. Kā norāda komentētāji,
ASV politikā ir reti novērojama situācija, kad bijušais prezidents tik aktīvi iesaistās cīņā pret esošo valsts vadītāju. Taču izskaidrojums tam ir acīmredzams – Demokrātu partijai pašlaik vienkārši nav reāla līdera, kurš varētu partiju vest cīņā.
Atsevišķi analītiķi pieļauj, ka šāda situācija var dažādi atspēlēties arī pašiem republikāņiem, kuru vēlētāji 2016. gadā ne vienmēr piekrita Trampa uzstādījumiem, taču demokrātu pārstāve Hilarija Klintone tiem nepatika vēl vairāk, bet tagad šāda bubuļa, uz kuru rādīt ar pirkstu, vairs nav.
Nenoliedzami, ka viens no vislielāko interesi izraisošajiem jautājumiem ir tas, kā pēc šīm vēlēšanām attīstīsies nākamās valdības darbs? Kā norāda televīzijas sabiedrības NBC komentētājs Čaks Tods, ja demokrātu partija nodrošinās kontroli pār Kongresa pārstāvju palātu, ASV politiskā dzīve var nonākt strupceļā vai novest pie pilnīgas valdības darba slēgšanas:
''Tūlīt pēc 2010. gada vēlēšanām prezidenta Obamas laikā mēs redzējām situāciju, kad viena partija kontrolēja Senātu un Balto namu, bet otra – Pārstāvju palātu. Neko nebija iespējams panākt! Šāda situācija ir uzskatāma par pilnīgu strupceļu, jo tiek uzsāktas dažādas izmeklēšanas un tā tālāk. Ja demokrāti gūs kontroli pār vienu no šīm palātām, viņiem būs iespēja saukt prezidentu pie atbildības. Taču
vēlētāji baidās no strupceļiem. Tāpēc demokrātiem būs jāizlemj, kuros jautājumos viņi vēlas ar republikāņiem sadarboties. Un tas viņiem būs patiess izaicinājums.''
Kā jau norādīja Čaks Tods, spēku samēra izmaiņas Kongresā ievērojami apgrūtinās prezidenta iniciēto likumprojektu vieglu apstiprināšanu. Turklāt šāda situācija var aktualizēt arī jautājumu, kurš tiek apspriests jau mēnešiem ilgi, proti, izmeklēšanas pret ASV prezidentu Donaldu Trampu. Tiek pieļauts, ka demokrāti, lai arī ne visi, var iniciēt arī impīčmenta procedūras uzsākšanu pret prezidentu.
Viens no neatbildētajiem un droši vien arī neatbildamajiem jautājumiem šajās vidustermiņa vēlēšanās ir vēlētāju aktivitāte. Pēdējo 20 gadu laikā šajā balsojumā vidēji piedalās vien nedaudz vairāk par 40 procentiem vēlētāju un 100 gadu laikā ne reizi aktivitāte nav pārsniegusi 49 procentus. Taču sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka šoreiz balsojušo skaits varētu palielināties aptuveni par 10 procentiem, turklāt daudz aktīvāk vēlēt gatavojas demokrātu atbalstītāji. Kā novērojuši amerikāņu mediji, vismaz sākotnējā balsojumā šogad īpaši liela aktivitāte ir vērojama starp balsotājiem, kuri pie vēlēšanu urnām dodas pirmo reizi, kā arī starp melnādainajiem un latīņamerikāņu izcelsmes vēlētājiem. Un tas atkal varētu liecināt par labu Demokrātu partijai.
