11 personas, kam piemērotas sankcijas, ir Krievijas atbalstītie kaujinieki, kas ieņem augstus amatus pašpasludinātajās republikās.
Sankcijas piemērotas arī vairākām Krievijas amatpersonām, to vidū Krievijas enerģētikas ministra vietniekam Andrejam Čerezovam. Viņš jau ir pakļauts Eiropas Savienības sankcijām par Vācijas kompānijas “Siemens” gāzes turbīnu nosūtīšanu uz Krimas pussalu. Sankcijas noteiktas arī vairākiem uzņēmumiem, kas iesaistīti infrastruktūras attīstīšanā Krimā.
KONTEKSTS:
Krievija anektēja Krimu 2014.gada martā pēc neatzītā referenduma, kurā rezultātā, pēc Maskavas sniegtās informācijas, vairākums nobalsoja par pievienošanos Krievijai.
2014.gada aprīlī Donbasā bruņoti prokrieviski noskaņoti cilvēki ieņēmuši administrācijas ēkas un pieprasījuši referendumu par reģionu statusu, vēlāk pasludinot neatzītās tautas republikas. Kijeva sākusi pret viņiem pretterorisma operāciju.
2015.gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību panākta vienošanos par miera plānu, kas paredzēja ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem.
Kopš tā laika gan abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu un situācija nav būtiski mainījusies.
Pēc šiem notikumiem ES, ASV un citas valstis noteica sankcijas pret Krieviju un arī pret Krimu.
