Tiek ziņots, ka Polijā ieradīsies ap 2000 amerikāņu karavīru: 1700 no militārās bāzes ASV, bet vēl ap 300 tiks pārdislocēti no Vācijas. Savukārt vēl ap 1000 amerikāņu karavīru no Vācijas dosies uz citu NATO dalībvalsti Rumāniju, kas robežojas ar Ukrainu.
ASV amatpersonas gan uzsver, ka amerikāņu karavīrus nav plānots iesaistīt Krievijas un Ukrainas konfliktā.
“Šie spēki nedodas cīnīties Ukrainā. Tā nav pastāvīga misija, bet gan reakcija uz tagadējo situāciju,” raidsabiedrībai “NBC News” pavēstīja kāds ASV valdības pārstāvis.
Pentagons bija izsludinājis paaugstinātu gatavību 8500 amerikāņu karavīru, ko nepieciešamības gadījumā iespējams ātri nosūtīt palīgā NATO sabiedrotajiem.
Eiropā kopumā pašlaik pastāvīgi vai rotācijas kārtībā ir izvietoti aptuveni 80 000 amerikāņu karavīru.
Polijā jau līdz šim bija izvietoti ap 4000 amerikāņu karavīru un vēl 1000 karavīru no citām NATO valstīm.
Baltijas valstīs pašlaik ir izvietoti ap 4000 citu NATO dalībvalstu karavīru. Baltijas reģiona drošību nolēmušas stiprināt arī citas NATO valstis, piemēram, Dānija nosūtījusi uz Baltiju savu karakuģi un četrus F–16 iznīcinātājus.
Iepriekš ziņots, ka ASV varētu nogādāt uz Baltijas valstīm un Austrumeiropu vairākus tūkstošus karavīru, lai stiprinātu NATO austrumu flangu laikā, kad pieaug bažas par jaunu Krievijas bruņoto iebrukumu Ukrainā.
“Būs lēmums gan primāri par Melnās jūras reģiona valstu nostiprināšanu, jo, salīdzinot ar mūsu reģionu, tur jau nav tik daudz karavīru izvietoti kā pie mums, Baltijas valstīs un Polijā, un, protams, arī par papildu spēku izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā, tajā rajonā, ko mēs dēvējam par NATO austrumu flangu," pagājušonedēļ Latvijas Radio teica ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
ASV tikmēr kopā ar Eiropas valstīm turpina darbu pie iespējamo sankciju izstrādes, kā arī spriež par veidiem, kā novērst iespējamo dabasgāzes deficītu Eiropā gadījumā, ja Krievija iebruktu Ukrainā. Cerības par risinājumu dialoga ceļā gan nav zudušas.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins apsūdzējis Rietumus par provokācijām uzsākt karu, bet viņa preses sekretārs trešdien apliecinājis, ka kara draudi starp Krieviju un NATO ir pavisam reāli.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka koncentrējas uz miera panākšanu. Gan Ukrainā, gan Krievijā, kā arī Baltkrievijā norit aktīvas militārās mācības, tādējādi uzturot spriedzi par iespējamu asiņainu konflikta eskalāciju.
Ukrainas iedzīvotāji arī vēsta, ka arvien lielāka aktivitāte novērota separātistu kontrolētajos reģionos Austrumukrainā. Ņemot vērā saspringto situāciju un iespējamos draudus, daudzviet Ukrainā iedzīvotāji instruēti, kur atrast tuvākās bumbu patvertnes.
