Šī vienošanās paredz samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus, lai globālā temperatūra nepaaugstinātos vairāk par diviem grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar periodu pirms industriālā laikmeta.
ASV prezidents Donalds Tramps par izstāšanos no Parīzes klimata vienošanās paziņoja jau 2017. gadā, norādot, ka tā prasa ASV uzņēmumiem un valdībai netaisnu vides standartu ievērošanu un apdraud Savienoto Valstu ekonomiku.
Pērnā gada novembrī ASV oficiāli informēja ANO par savu lēmumu, taču atbilstoši procedūrai izstāšanās stājusies spēkā pēc gada.
Parīzes klimata vienošanās jeb Parīzes nolīgums tika sagatavots 2015. gada 12. decembrī Parīzē, 21. klimata pārmaiņu konferencē, bet parakstīts 2016. gada 22. aprīlī. Tolaik ASV prezidents bija Baraks Obama.
ASV, kas ir pasaulē lielākā ekonomika un otra lielākā siltumnīcefekta gāzu izmešu radītāja aiz Ķīnas, ir pirmā valsts, kas izstājusies no Parīzes klimata vienošanās.
Šis lēmums nostāda Trampa administrāciju pretstatā visiem sabiedrotajiem un vairumam konkurentu jautājumā par klimata izmaiņām.
Ja Tramps tiks pārvēlēts prezidenta amatā, ASV, visticamāk, nākamos četrus gadus paliks ārpus starptautiskajiem centieniem palēnināt klimata izmaiņas.
Savukārt republikāņa Trampa sāncensis, demokrātu prezidenta amata kandidāts Džo Baidens ir solījis panākt, lai ASV atgrieztos Parīzes klimata vienošanās dalībvalstu vidū.
