Televīzijas tiešraidē bija redzams, kā Pelosi, kura ar ASV gaisa spēku militāro lidmašīnu "Boeing C-40C" ieradās Taibei Sonšaņas lidostā, sagaidīja Taivānas ārlietu ministrs Džozefs Vu.
Pelosi pēc ierašanās paziņoja, ka viņas vizīte demonstrē Vašingtonas stingro apņemšanos atbalstīt Taivānu, kuru Ķīna uzskata par savas teritorijas daļu.
"Mūsu Kongresa delegācijas vizīte Taivānā godina Amerikas nelokāmo apņemšanos atbalstīt Taivānas dinamisko demokrātiju," pavēstīja Pelosi.
"Amerikas solidaritāte ar 23 miljoniem Taivānas iedzīvotāju pašlaik ir svarīgāka nekā jebkad, jo pasaulei jāizdara izvēle starp autokrātiju un demokrātiju," vēsta Pelosi.
America’s solidarity with the 23 million people of Taiwan is more important today than ever, as the world faces a choice between autocracy and democracy.
— Nancy Pelosi (@SpeakerPelosi) August 2, 2022
Vienlaikus viņa norādīja, ka viņas vizīte "nekādā ziņā" nav pretrunā ar oficiālo ASV politiku, kas atzīst "vienu Ķīnu" un nav oficiāli atzinusi Taivānu par neatkarīgu valsti.
Baltais nams oficiāli nav atbalstījis Pelosi lēmumu apmeklēt Taivānu, taču uzsvēris, ka Kongress ir no Baltā nama neatkarīga institūcija, tās līderiem ir tiesības pašiem pieņemt šādus lēmumus, un Ķīnai nav pamata to izmantot ka ieganstu militārai agresivitātei.
Tikmēr Ķīna Pelosi ierašanos Taivānā nodēvēja par "ārkārtīgi bīstamu".
"ASV nepārtraukti kropļo, aptumšo un iedragā "vienas Ķīnas" principu," teikts Ķīnas Ārlietu ministrijas paziņojumā pēc Pelosi lidmašīnas nolaišanās Taivānā.
"Šīs darbības, gluži kā spēlēšanās ar uguni, ir ārkārtīgi bīstamas. Tie, kas spēlējas ar uguni, no tās ies bojā."
Ķīnu no Taivānas atdala Taivānas jūras šaurums, un otrdien Ķīna nosūtījusi karalidmašīnas līdz pat sadalošajai līnijai.
"Ķīnas reaktīvie iznīcinātāji Su-35 šķērso Taivānas šaurumu," vēsta Ķīnas valsts telekanāls CGTN, tuvākas ziņas nesniedzot.
Tikmēr ASV flote uz Taivānas austrumu piekrasti norīkojusi vairākus aviācijas bāzeskuģus.
Ķīna brīdinājusi ASV par "ļoti nopietnu situāciju un sekām", ja Pelosi apmeklēs Taivānu iepriekš neizziņotā vizītē.
"ASV būtu jāatsakās no jebkādiem mēģinājumiem izspēlēt Taivānas kārti, saskaņot savus solījumus ar konkrētām darbībām, pilnībā ievērot vienas Ķīnas principu [..]. Ja ASV puse spītīgi pieturēsies pie kļūdainā ceļa, tai būs jābūt atbildīgai par visām no tā izrietošajām nopietnajām sekām," norāda Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāve Hua Čuņjina.
Arī Krievija paudusi atbalstu savai sabiedrotajai Ķīnai, ASV amatpersonas rīcību nosaucot par provokāciju.
Skaidrības par sekām vēl nav
Vēl nav skaidrs, kādas sekas būs šim solim – tā intervijā LTV raidījumā “Panorāma” sacīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Ķīnas studiju centra direktore Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova.
Viņa skaidroja - daļa ekspertu uzskata, ka šī ir tikai “Pekinas opera”, lai parādītu savu nostāju. Bet citi uzskata, ka šis ir nopietns saspīlējums, kuram sekos militāras darbības.
Vēl pirms dažām nedēļām izskatījās, ka Ķīna meklē ceļu attiecību uzlabošanai ar ASV. Bet tagad, pēc Pelosi ierašanās Taivānā, visticamāk, Ķīnas un ASV pretstāve turpināsies, sacīja Bērziņa-Čerenkova.
Tāpat viņa vērsa uzmanību uz to, ka iepriekš ASV prezidenta Džo Baidena paziņojumi parādīja, ka stratēģiskā neskaidrība attiecībās ar Ķīnu saglabājas, bet novirzās stingrākas noturēšanas virzienā, lai nepieļautu Ķīnas iebrukumu Taivānā. Vienlaikus pastāv arī pretējs uzskats, pieņemot, ka Baidens neatbalsta Pelosi lēmumu doties uz Taivānu.
Novērš uzmanību no kara Ukrainā?
Tikmēr Ukrainas izdevuma "Defence Express" eksperts Dmitrijs Zgurecs uzskata, ka Pelosi vizīte Taivanā un iespējamais konflits Āzijā var novērst pasaules uzmanību no karadarbības Ukrainā.
"Ņemot vērā Ķīnas un ASV izteikumus, mēs redzam, ka abu lielvalstu attiecību dinamika ir ļoti asa. Tāpēc es uzskatu, ka Ķīnas un ASV konflikta risks ir ļoti augsts," spriež Zgurecs.
"Ķīna izmanto situāciju ar Taivānu, lai labāk izprastu ASV vājās vietas un to, vai Savienotās Valstis būs spējīgas vienlaicīgi uzturēt vairākus konfliktus dažādās pasaules vietās."
"Visticamāk, Ķīna turpinās izdarīt uz Vašingtonu spiedienu, lai nodrošinātu sev diplomātiskas un militāras piekāpšanās.
Ukrainu šāds konflikts noteikti ietekmēs negatīvi, jo ir risks, ka pasaules uzmanība tiks novērsta no kara Ukrainā."
Pelosi pirmdien apmeklēja Singapūru, bet otrdien ieradās Malaizijā un plāno apmeklēt arī Japānu un Dienvidkoreju.
Taivāna nebija iekļauta viņas oficiālajā vizīšu plānā, bet Ķīnas valsts mediji pauduši bažas, ka Pelosi varētu ignorēt Pekinas brīdinājumus un apmeklēt arī Taivānu. Tā ir augstākā ranga ASV amatpersonas vizīte Taivānā 25 gadu laikā.
Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949. gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu.
