Vienlaikus bažas raisījuši Baidena izteikumi, no kuriem var noprast – ja iebrukums būs neliels, tad varētu nesekot tik stingra ASV reakcija. Baltais nams gan vēlāk skaidroja, ka Vašingtonas nostāja nav mainījusies un jebkāda veida invāzijai būs stingra atbilde.
Diplomātiskās sarunas un konsultācijas par krīzes risināšanu turpinās. Berlīnē ceturtdien tikās Vācijas, Francijas un ASV ārlietu ministri līdz ar Lielbritānijas valsts ministru. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens ieradies Berlīnē no Kijevas, bet piektdien Ženēvā tiksies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.
Baidena izteikumi izraisa neizpratni
ASV prezidents Baidens tikmēr paziņojis, ka, viņaprāt, Krievija tā vai citādi iebruks Ukrainā.
“Es neesmu pārliecināts, ka [Putins] ir skaidri izlēmis, ko viņš gatavojas darīt. Manuprāt, viņš ies iekšā. Viņam kaut kas ir jādara,” spriež Baidens.
Vienlaikus bažas raisīja Baidena izteikumi, kas radījuši šaubas par to, cik stingra būs Rietumu reakcija Krievijas iebrukuma gadījumā.
“Krievija iebrukuma gadījumā tiks saukta pie atbildības, taču tas ir atkarīgs no tās darbībām. Viena lieta, ja tas ir neliels iebrukums un mums nāksies strīdēties par to, ko darīt un ko nedarīt un tā tālāk. Taču gadījumā, ja viņi darīs to, uz ko ir spējīgi ar spēkiem, kas sapulcēti pie robežas – tā Krievijai būs katastrofa, ja viņi iebruks Ukrainā dziļāk.”
Baltais nams pēc tam publicēja paskaidrojošu paziņojumu, kurā atkārtoti uzsvēra: “Ja jebkādi Krievijas militārie spēki šķērsos Ukrainas robežu, tas ir atkārtots iebrukums, un tam būs strauja, barga un vienota ASV un sabiedroto atbilde.”
Maskava tikmēr nosodīja Baidena izteikumus, ka Krieviju “gaida katastrofa”, ja tā iebruks Ukrainā. Kremlis teica, ka šādi paziņojumi var destabilizēt jau tā saspringto situāciju.
Nav jāskrien pirkt griķus un sērkociņus
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tikmēr uzrunā tautai aicināja sabiedrotos būt izlēmīgiem, bet valsts iedzīvotājus – nekrist panikā saistībā ar bažām par Krievijas iebrukumu.
“Un patiesībā, kas tad te ir jaunums? Vai tā jau nav pēdējo astoņu gadu realitāte? Vai iebrukums nesākās jau 2014. gadā? Vai tad kara draudi parādījās tikai tagad? Šie riski ir bijuši vairāk nekā vienu dienu, un patlaban tie nav auguši, tikai ap tiem ir vairāk kņadas.
Vajag ieelpot un nomierināties. Nav jāskrien pirkt griķus un sērkociņus,” teica Zelenskis.
Krievijas spēki tikmēr turpina pulcēties pie Ukrainas robežas, liecina jaunākie satelītattēli. Saskaņā ar rietumvalstu izlūkdienestu aplēsēm, Krievija pie Ukrainas robežas sapulcējusi vairāk nekā 100 000 karavīru.
KONTEKSTS:
2014. gada februārī pēc ilgstošiem protestiem tika gāzts prokrieviskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Politisko nestabilitāti savā labā izmantoja Krievija, kas anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Krievija arī atbalstīja bruņotās separātistu vienības, kas Donbasa reģionā cīnījās pret Ukrainas armiju.
2014. gada septembrī tika parakstīta “Minskas vienošanās” par pamieru, 2015. gada februārī Minskā parakstīja jaunu miera plānu.
Taču mazākas sadursmes starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajiem separātistiem joprojām turpinās. Kopš konflikta sākuma nogalināti vairāk nekā 14 000 cilvēku, no tiem vairāk nekā 3000 bija civiliedzīvotāji.
Starptautiskā sabiedrība joprojām uzskata Krimu par Ukrainas sastāvdaļu un nav atzinusi arī separātistu pasludinātās Doņeckas un Luhanskas “tautas republikas”.
Ukraina vēlas pēc iespējas ātrāk kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, bet pret Ukrainas pievienošanos NATO kategoriski iebilst Krievija.
Pēdējā laikā Krievija savilkusi ap 100 000 karavīru pie Ukrainas robežas, kas liecina par iespējamo gatavošanos uzbrukumam. ASV un Eiropas Savienība brīdina, ka uzbrukums Ukrainai izraisīs nopietnas sekas, pret Krieviju tiks ieviestas bargas sankcijas.
