Apsūdzot Krieviju par raķešu sistēmas izstrādāšanu, kas pārkāpj 80. gadu nogalē parakstīto vienošanos, Savienotās Valstis tai izvirzīja ultimātu līdz februāra sākumam šīs raķetes likvidēt. Taču tas nav izdarīts, un piektdien ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par izstāšanos no INF. ASV pārtrauc līguma saistību izpildi un izstāšanās procesu sāk sestdien, 2. februārī. Baltā nama izplatītajā paziņojumā teikts, ka izstāšanās procedūra „tiks pabeigta sešu mēnešu laikā, ja vien Krievija no savas puses neatsāks [līguma] ievērošanu.”
ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo piektdien teica, ka Maskavas rīcība apdraud Savienoto Valstu drošības intereses un tās nostāda militāri neizdevīgākā situācijā. „Savienotās Valstis cer, ka mēs varēsim atkal uzlabot attiecības ar Krieviju. Taču atbildība gulstas uz Krievijas pleciem mainīt savu kursu, atsakoties no destabilizējošām darbībām. Ne tikai šajā jautājumā, bet arī daudzos citos,” pauda Pompeo.
1987. gadā parakstītais divpusējais līgums aizliedz ASV un Krievijai uzturēt, ražot un testēt no zemes palaižamas vadāmas raķetes, kuru darbības rādiuss ir 500 līdz 5500 kilometri.
ASV apsūdz Krieviju, ka tā vienošanos pārkāpusi, izstrādājot spārnoto raķeti "9M729", un pieprasa to iznīcināt pārbaudāmā veidā. Krievija apsūdzības noliedz un pārmet ASV, ka tās nevēlas iesaistīties nopietnās sarunās līguma saglabāšanai. Notiekošais radījis bažas par jaunu bruņošanās sacensību.
Bijušā ASV armijas komandiera Eiropā Bena Hodžesa īpašais padomnieks, tagad Baltijas aizsardzības koledžas lektors Marks Vojdžers gan neuzskata, ka Krievija to var atļauties. „Mēs Krievijai esam devuši zināmu laiku likvidēt raķetes, taču nedomāju, ka Krievija to darīs. Tas nav veids, kā Krievija dara lietas, viņi negrib izskatīties vāji. Un galu galā kāpēc lai viņi atteiktos no kaut kā, pie kā strādājuši tik ilgi. Tā ka par to esmu pesimistiski noskaņots. Tajā pašā laikā atcerēsimies 80. gadus – kura no divām lielvarām zaudēja sacensības, pārtērējot savu naudu? Padomju Savienība vai Savienotās Valstis? Tādēļ Maskavai vajadzētu nopietni padomāt, pirms ar mums iesaistīties ilgstošā bruņošanās sacensībā. Krievijai ir virkne problēmu, ekonomika stagnē, arī naftas cenas vairs nav tādas, kā reiz bija,” teica Vojdžers.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien paziņoja, ka alianse „pilnībā atbalsta” ASV lēmumu apturēt dalību līgumā, un aicināja Krieviju „izmantot nākamos sešus mēnešus”, lai atsāktu ievērot līgumā noteiktās saistības un to glābtu.
Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) tikmēr norāda, ka
attīstot un izvietojot INF līgumā aizliegtās raķetes, Krievija ir būtiski pārkāpusi līgumā noteiktās saistības, tāpēc ASV ir juridisks pamatojums veikt samērīgus pretpasākumus un pārtraukt savu dalību līgumā,
lai aizsargātu savas un NATO sabiedroto drošības intereses.
Ārlietu ministrija atbalsta ASV lēmumu. Ministrijas vērtējumā izstāšanās process, kas aizņems nākamos sešus mēnešus, Krievijai vēl joprojām dod iespēju iznīcināt INF līgumā aizliegtās raķešu sistēmas un atgriezties pie pilnīgas līguma saistību ievērošanas. Efektīva bruņojuma kontrole ir svarīgs eiroatlantiskās drošības elements. Ārlietu ministrija ir vienisprātis ar NATO sabiedrotajiem, ka situācija, kurā ASV un citas līguma dalībvalstis vienpusēji ievēro līgumu, kamēr Krievija to pārkāpj, nav ilgtspējīga un neveicina eiroatlantiskās telpas drošību. Latvija aicina Krieviju izmantot turpmākos sešus mēnešus, lai spertu konstruktīvus soļus līgumu saglabāšanai un nodrošinātu tā efektīvu darbību turpmāk," teikts Latvijas ĀM paziņojumā.
