Pagājušajā naktī Kijevas lidostā piezemējas kravas lidmašīna ar 90 tonnām kravas ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem paredzētu letālu bruņojumu, arī munīciju. Tā paziņoja ASV vēstniecība, norādot, ka tas ir pirmais no vairākiem paredzētajiem ASV militārās palīdzības sūtījumiem, lai stiprinātu Ukrainas aizsardzības spējas.
Pirmā piegāde notikusi pēc ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena šīs nedēļas vizītes Kijevā, viņam atkārtoti brīdinot Krieviju par bargām sankcijām iebrukuma Ukrainā gadījumā. ASV prezidents Džo Baidens decembrī apstiprināja 200 miljonu dolāru drošības atbalsta paketi Ukrainai.
Krievijas Aizsardzības ministrija tikmēr publicējis attēlus ar Su-35 iznīcinātājlidmašīnām Tālajos Austrumos, paziņojot, ka tās sākusi pārvietot uz Baltkrieviju pirms februārī paredzētajām kopīgajām militārajām mācībām.
Iepriekš šonedēļ tika ziņots, ka Krievija uz Baltkrieviju arī sākusi pārvietot divus zenītraķešu "S-400" kompleksus.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretārs aicināja starptautiskajā arēnā uzliesmojušo spriedzi atrisināt diplomātiskā ceļā un pauda pārliecību, ka Krievija neiebruks Ukrainā.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs norādīja: “Šajā kontekstā nevajadzētu būt nekādai militārai intervencei. Es domāju, ka diplomātija ir veids, kā atrisināt problēmas. Protams, jebkurš vienas valsts iebrukums citā valstī ir pretrunā starptautiskajām tiesībām, un es, protams, ceru, ka tas nenotiks pašreizējos apstākļos. Esmu pārliecināts, ka tas nenotiks, un ļoti ceru, ka man būs taisnība.”
Piektdien Krievijas Aizsardzības ministrija publiskoja videomateriālu ar militārajām mācībām Voroņežas apgabalā, kas robežojas ar Ukrainu, – dienā, kad Ženēvā tikās ASV un Krievijas ārlietu ministri. No ASV un Eiropas turpina izskanēt brīdinājumi par iespējamu vēl vienu Krievijas iebrukumu Ukrainā, taču Maskava atkārtoti noraidījusi, ka tai būtu šāds nodoms.
ASV tikmēr paziņojušas par liela mēroga NATO jūras spēku mācībām Vidusjūrā nākamnedēļ, kurās piedalīsies ASV aviācijas bāzeskuģis. Pentagons gan teica, ka tām neesot saistības ar situāciju pie Ukrainas robežām.
KONTEKSTS:
2014. gada februārī pēc ilgstošiem protestiem tika gāzts prokrieviskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Politisko nestabilitāti savā labā izmantoja Krievija, kas anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Krievija arī atbalstīja bruņotās separātistu vienības, kas Donbasa reģionā cīnījās pret Ukrainas armiju.
2014. gada septembrī tika parakstīta “Minskas vienošanās” par pamieru, 2015. gada februārī Minskā parakstīja jaunu miera plānu.
Taču mazākas sadursmes starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajiem separātistiem joprojām turpinās. Kopš konflikta sākuma nogalināti vairāk nekā 14 000 cilvēku, no tiem vairāk nekā 3000 bija civiliedzīvotāji.
Starptautiskā sabiedrība joprojām uzskata Krimu par Ukrainas sastāvdaļu un nav atzinusi arī separātistu pasludinātās Doņeckas un Luhanskas “tautas republikas”.
Ukraina vēlas pēc iespējas ātrāk kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, bet pret Ukrainas pievienošanos NATO kategoriski iebilst Krievija.
Pēdējā laikā Krievija savilkusi ap 100 000 karavīru pie Ukrainas robežas, kas liecina par iespējamo gatavošanos uzbrukumam. ASV un Eiropas Savienība brīdina, ka uzbrukums Ukrainai izraisīs nopietnas sekas, pret Krieviju tiks ieviestas bargas sankcijas.
