Ķīna un ASV ir lielākās siltumnīcefekta gāzu emitētājas, abas kopā ir atbildīgas par aptuveni 40% globālo emisiju.
Arī lielvalstīm jāieklausās zinātniekos
Kerijs preses pārstāvjiem pavēstīja, ka abas valstis saskaņojušas deklarāciju, kurā izklāstīti veidi un pasākumi, kā ierobežot globālo sasilšanu.
“Mums visiem ir jārunā godīgi gan par progresu, gan nepieciešamību darīt vairāk nākotnes labā, un mums tas jādara daudz ātrāk šajā izšķirošajā desmitgadē. Kāpēc? Ne tāpēc, ka tā saka ASV vai Ķīna, bet tāpēc to saka zinātnieki," atzina Kerijs.
"Centieni samazināt emisijas par 45 procentiem šajā desmitgadē ir liels uzdevums, un tas prasīs visu valstu apvienošanos, lai to sasniegtu.”
Līdzīgu viedokli pauda arī Ķīnas pārstāvji. “Ķīnai un ASV ir vairāk vienprātības nekā domstarpību klimata pārmaiņu jautājumā, un abām pusēm ir liels sadarbības potenciāls," pavēstīja Ķīnas galvenais klimata sarunvedējs Sje Dženhua.
Nepieciešamas konkrētākas ambīcijas
Atbalstu sadarbībai pirms vairākām nedēļām sarunā pauduši arī abu valstu prezidenti Džo Baidens un Sji Dzjiņpins. Kerijs kā konkrētu sadarbības piemēru minēja siltumnīcas efekta radošās gāzes metāna izmešu samazināšanu.
Abas puses arī dalīsies ar tehnoloģijām, kas palīdz ierobežot klimata izmaiņas.
Vašingtona un Pekina apņēmušās sadarboties, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz pusotram grādam pēc Celsija, salīdzinot ar līmeni pirms industriālās revolūcijas.
“Es biju pozitīvi pārsteigta, ka būs kopīga vienošanās, ņemot vērā saspīlētās attiecības un to, ko esam dzirdējuši no abām pusēm," vēsta klimata jautājumu analītķe Belinda Šāpe.
"Tomēr būtu bijis lieliski ko vairāk zināt par finansēm, redzēt apņemšanos konkrētāku īstenošanu un daudz konkrētākas ambīcijas ceļā uz pusotra grāda mērķi.”
Solis pareizā virzienā
Ķīna un ASV paziņojušas, ka vienojušās par soļiem vairākos jautājumos, tostarp metāna emisijām, pāreju uz tīru enerģiju un dekarbonizāciju.
Ķīna gan šonedēļ atteicās parakstīt vienošanos par metāna emisijas ierobežošanu, ko Glāzgovas konfererencē parakstīja gandrīz 100 valstis. Tā vietā Pekina sola izstrādāt savu atsevišķu plānu metāna emisijas problēmas risināšanai.
Tikmēr eksperti norādīja, ka lēmums par sadarbību ir solis pareizajā virzienā, jo abas valstis ir lielākās kaitīgo gāzu izmešu radītājas.
Tomēr pārliekam optimismam neesot pamata, jo tās, piemēram, nepievienojās Glāzgovā izstrādātajam plānam pakāpeniski atteikties no akmeņogļu izmantošanas enerģētikā. Ķīnas pārstāvji vienīgi apsolīja piecu gadu laikā samazināt ogļu patēriņu par 1,8 procentiem.
KONTEKSTS:
Skotijas pilsētā Glāzgovā no 31. oktobra līdz 12. novembrim notiek pasaules klimata konference, kurā valstīm jāvienojas par rīcību, lai ierobežotu globālo sasilšanu. Glāzgovā ieradās gandrīz 200 valstu līderi, bet viņu vidū nebija Ķīnas un Krievijas prezidentu, lai gan šīs valstis ir vienas no lielākajām piesārņojuma radītājām.
Konferences dalībnieki apņēmušies līdz 2030. gadam apturēt nekontrolētu mežu izciršanu. Tāpat panākta vienošanās līdz šīs desmitgades beigām samazināt metāna izmešus vismaz par 30%. Vairāki desmiti valstu arīdzan sola, ka pakāpeniski atteiksies no akmeņogļu izmantošanas.
Eksperti šos solījumus vērtē atzinīgi, bet vienlaikus atgādina, ka iepriekšējā šāda veida vienošanās 2015. gadā praktiskus rezultātus nav nesusi.
