Bagramas bāze atrodas ap 40 km uz ziemeļiem no galvaspilsētas Kabulas. Tā bija viens no galvenajiem NATO spēku atbalsta punktiem pēc tam, kad 2001. gada rudenī Afganistānā iebruka ASV vadītā koalīcija, lai gāztu “Taliban” režīmu, kas tika apsūdzēts starptautiskā terorisma atbalstīšanā.
Bez liekām ceremonijām
Savulaik padomju spēku 80. gados būvētais lidlauks tika pārveidots par īstu kara pilsētiņu, kurā varēja izmitināt līdz pat 10 000 militārpersonu.
Bāzes atstāšana notikusi bez liekām ceremonijām, Afganistānā pastiprinoties bažām par drošības situāciju, jo līdz ar amerikāņu spēku aiziešanu arvien lielākas platības atkal sāk kontrolēt “Taliban” kaujinieki.
Bāzes nodošana afgāņu drošības spēkiem ir izraisījusi bažas par to, ka drošība Afganistānā tikai pasliktināsies un talibiem būs radusies jauna iespēja nostiprināt savas pozīcijas.
Starptautisko spēku aiziešana no Afganistānas nebūt nenozīmē to, ka valstī situācija ir kļuvusi drošāka. Tieši pretēji – sabiedroto spēku aiziešana tiek uzskatīta par talibu uzvaru, un grupējums jau sācis izmantot šo brīdi, lai pārņemtu kontroli pār vairākiem Afganistānas reģioniem. Izskan bažas, ka jau pavisam drīz valsti atkal varētu pārņemt pilsoņu karš. Un Bagramas bāze ir viens no talibu kārotākajiem mērķiem.
Talibi vēlas pārņemt savā kontrolē
Lai arī amerikāņu spēki, aizejot no aviobāzes, lielu daļu aprīkojuma aizved līdzi vai iznīcina, bāze joprojām būs ļoti labi aprīkota. Tāpēc arī talibu interese par šo objektu ir tik liela. Turklāt, kā norāda raidsabiedrības BBC komentētāja Līsa Dusē, aci uz atstātajām bagātībām met arī korumpēti afgāņu virsnieki.
Pēc viņas vārdiem, neskaidra ir arī Bagramas tuvumā dzīvojošo afgāņu nākotne, jo daudzus gadus viņu dzīve un arī iztikšana ir bijusi ļoti cieši saistīta ar starptautisko spēku klātbūtni.
Pašlaik Afganistānas bruņotie spēki savu darbību ir sakoncentrējuši lielākajās apdzīvotajās vietās, dodot talibiem salīdzinoši brīvas rīcības iespēju lauku reģionos. Taču no oficiālo afgāņu spēku spējas nosargāt un kontrolēt arī Bagramas bāzei būs atkarīgs tas, vai izdosies nosargāt situāciju arī galvaspilsētā Kabulā.
Baidoties, ka valstī varētu izcelties pilsoņu karš, tūkstošiem afgāņu tagad cenšas nokārtot vīzas, lai dotos projām.
“Mēs esam ļoti noraizējušies par iespējamo talibu atgriešanos, tāpēc vēlamies pamest valsti, pirms situācija pasliktinās,” stāsta universitātes studente Sadafa Atajē.
“Liela daļa reģionu jau iekaroti. Daudzviet jau norit kaujas. Talibi pārņēmuši policijas posteņus vairākās pilsētās. Esmu ieradies šeit, lai saņemtu pasi un tiktu prom no Afganistānas. Šeit nav droši,” atzīst Kabulas iedzīvotājs Muhameds Vasims.
Amerikāņi atkāpjas
Sākotnēji bija paredzēts, ka pēdējie amerikāņu karavīri Afganistānu atstās līdz 11. septembrim, taču tagad tiek prognozēts, ka ASV vēsturē ilgākais karš simboliski noslēgsies daudz ātrāk.
Amerikāņu vadītie NATO spēki Afganistānā atrodas kopš 2001. gada. ASV karaspēka izvešana no Afganistānas sākās 1. maijā, bet ASV prezidents Džo Baidens bija uzdevis to pabeigt līdz 11. septembrim.
Nesen izskanēja informācija, ka process varētu noslēgties krietni agrāk – jūlija vidū. Bet tagad vairāki ASV mediji ziņo, ka ASV militārā kontingenta izvešana no Afganistānas varētu noslēgties jau tuvāko dienu laikā.
Afganistānā joprojām paliek vairāk nekā 600 amerikāņu karavīru, kuri rūpēsies par ASV vēstniecības kompleksa aizsardzību Kabulā. Par savu misiju noslēgšanu šajā nedēļā paziņoja arī Vācija un Itālija.
KONTEKSTS:
Talibu režīmu gāza 2001. gadā, kad pēc 11. septembra terora aktiem Afganistānā iebruka ASV vadītā starptautiskā koalīcija, lai likvidētu teroristu grupējuma "Al Qaeda" bāzes. Kopš tā laika "Taliban" regulāri veic uzbrukumus afgāņu un ārvalstu karavīriem, bet visvairāk šajā karā ir cietuši civiliedzīvotāji.
Kopš iebrukuma Afganistānā amerikāņi kaujās un atjaunošanas darbos Afganistānā ir iztērējuši vairāk nekā triljonu ASV dolāru. Afganistānā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 2000 ASV karavīru, kā arī desmitiem tūkstošu afgāņu armijas karavīru, "Taliban" kaujinieku un Afganistānas civiliedzīvotāju.
