Tā ar atsauci uz avotiem abās valstīs vēsta vairāki plašsaziņas līdzekļi. Gan "Wall Street Journal", gan „Politico” ziņo, ka ASV valdība ir piekritusi atcelt sankcijas pret Krievijas gāzesvadu un ar to saistītām kompānijām.
No savas puses Berlīne sola aktīvi iesaistīties dažādu enerģētikas projektu īstenošanā Ukrainā un arī vairāk palīdzēt šai valstij diplomātiski.
Apturēt vairs nav iespējams
Ja šāda vienošanās patiešām tiks izziņota, tā būs ļoti ievērojama ASV nostājas maiņa šajā jautājumā. Līdz šim ASV Kongress ir asi iebildis pret Krievijas gāzesvadu Baltijas jūrā. Arī ASV prezidents Džo Baidens vairakkārt ir atkārtojis, ka jaunais gāzesvads nav izdevīgs Eiropai, jo tas palielinās mūsu kontinenta atkarību no Krievijas dabasgāzes piegādēm.
Tomēr var pieļaut, ka amatpersonas Baltajā namā tagad ir nonākušas pie secinājuma, ka gāzesvads ir gandrīz pabeigts. Tādēļ censties apturēt tā iedarbināšanu vairs nav iespējams. It sevišķi tādēļ, ka Vācijas kanclere Angela Merkele turpina atbalstīt šo ieceri.
Baltā nama amatpersonas apgalvo, ka Baidens joprojām esot pret „Nord Stream 2” projektu, tomēr viņš uzskata, ka vienota sabiedroto pozīcija ir efektīvākais veids, kā veidot attiecības ar Krieviju. Tādēļ piekāpšanās varētu notikt ar mērķi uzlabot Vašingtonas un Berlīnes attiecības.
Tiek ziņots, ka ASV diplomāti ir mēģinājuši pārliecināt Ukrainas amatpersonas, ka topošā vienošanās ir viņu interesēs un mudināja to pārāk skaļi nekritizēt. Tomēr diez vai Kijevas politiķi būs gatavi ar smaidu uzņemt šo vēsti. Daudzi no viņiem ir pārliecināti, ka „Nord Stream 2” joprojām ir iespējams apturēt.
Vācijai ir nepieciešama Krievijas gāze
Kā zināms, jaunais gāzesvads starp Krieviju un Vāciju Baltijas jūrā ļaus Maskavai būtiski samazināt vai pat atteikties no gāzes tranzīta caur Ukrainu. Tas var radīt miljardiem lielus zaudējumus Ukrainas budžetam un nesaskaņu gadījumā dot Krievijai iespēju pat atslēgt Ukrainu no gāzes piegādēm tās iekšējām vajadzībām.
Merkele saka, ka Vācijas acīs Ukraina ir un paliek svarīga gāzes tranzītvalsts. Tomēr nav skaidrs, kādus konkrētus soļus Berlīne būtu gatava spert.
Merkele vairakkārt ir norādījusi, ka Vācijai ir nepieciešama Krievijas gāze, lai Vācija jau tuvākajā laikā varētu pilnībā atteikties no atomenerģijas izmantošanas un pakāpeniski arī no oglēm.
Tomēr iespējams, ka Vācijas politika varētu mainīties, jo pēc septembrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām Merkele vairs nevadīs valdību. Ļoti iespējams, ka jaunajā koalīcijā būs arī Vācijas zaļie. Tādēļ kritiķi saka, ka Baidenam vajadzēja pagaidīt līdz rudenim, pirms noslēgt vienošanos ar Vāciju.
Tikmēr Ukrainas un Polijas ārlietu ministri paziņojuši, ka šis gāzesvads rada jaunus politiskus, militārus un enerģētikas draudus Ukrainai un Centrāleiropai. Abas valstis kopā ar sabiedrotajiem turpinās cīņu pret tā izmantošanu.
KONTEKSTS:
"Nord Stream 2" pretiniekiem ir bažas, ka cauruļvads palielinās Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, Maskavai nodrošinot politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai. Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par "Nord Stream 2", uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.
Paredzēts, ka 1230 kilometru garais cauruļvads nodrošinās līdz 55 miljardiem kubikmetru Krievijas dabasgāzes piegādi Vācijai gadā. Projektu plānots pabeigt augusta beigās, lai jau šogad to sāktu izmantot Krievijas gāzes piegādei uz Eiropu.
