Viņš arī atkārtoti uzsvēra, ka ASV sadarbība ar Ukrainu un Baltijas valstīm turpināsies un lēmumi par to nākotni netiks pieņemti bez konsultēšanās ar šīm valstīm.
Savukārt intervijā Latvijas Televīzijai ASV vēstnieks uzsvēra, ka ne ASV, ne NATO nav plānu samazināt militāro klātbūtni Baltijas valstīs vai Austrumeiropā.
"Patiesībā, ja būtu Krievijas iebrukums Ukrainā, un, atkārtošu, ka ceram - Krievija tomēr izvēlēsies dialoga ceļu, bet, ja nu, gadījumā būtu citādi, tad jūs redzētu to, ko valsts sekretārs Blinkens ir teicis – NATO vēl vairāk nostiprinās savu klātbūtni Austrumeiropā un Baltijas valstīs," uzsvēra Kārvils.
Ar ASV vēstnieku Džonu Kārvailu sarunājās Latvijas Radio korespondents Uģis Lībietis.
“Manuprāt, šīs nedēļas sarunas Ženēvā, Briselē un Vīnē bija labs sākums, bet tagad visi atgriezīsies savās galvaspilsētās un apspriedīsies par nākamajiem soļiem. Mēs tomēr ceram, ka šis dialogs turpināsies un Krievija izvēlēsies diplomātijas un deeskalācijas, nevis konflikta ceļu,” norāda Kārvails.
“Valsts sekretāra Entonija Blinkena un viņa vietnieces Vendijas Šērmanas vēstījums arī ir bijis ļoti skaidrs – lai arī mēs ceram, ka Krievija dos priekšroku diplomātijai, ASV un NATO sabiedrotie ir vienoti un ātri reaģēs, ja Krievija izlems iebrukt Ukrainā.”
Uģis Lībietis: Vai mēs jau varam runāt par kādiem konkrētiem pasākumiem, vai arī tie joprojām tiek apspriesti?
Džons Kārvails: Kā norādīja valsts sekretārs Blinkens, mēs nenosūtīsim otrai pusei sarakstu ar to, ko mēs varētu darīt. Krievija, visticamāk, ļoti labi apzinās, ko ASV un tās sabiedrotie ir izlēmuši vai gatavojas darīt. Taču viens ir skaidrs – rīcība būs ļoti stingra un sekas būs postošas Krievijas ekonomikai. Bet atkārtoju, ka mēs joprojām ceram uz to, ka Krievija izvēlēsies dialogu, nevis citu ceļu.
Šajās dienās daudz tiek runāts arī par turpmāko sadarbību ar Ukrainu un arī citām Centrālās un Austrumeiropas valstīm. Vai šīs nedēļas laikā kaut kas šajā jomā ir mainījies?
Nedomāju, ka kaut kas ir mainījies. Ar Ukrainu turpinās nopietna sadarbība drošības un aizsardzības jomā, un es uzskatu, ka tā turpināsies tuvākajās nedēļās un mēnešos. Šāda sadarbība turpinās arī NATO ietvaros. Un ir skaidri pateikts – ja Krievija izlemtu uzbrukt, NATO nekavēsies un stiprinās savu austrumu flangu, tostarp pastiprinot sadarbību ar Baltijas valstīm. Tas būtu pilnīgi pretēji tam, no kā Krievija gribētu izvairīties.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs šajās dienās ir izteicies, ka nākamajā nedēļā sagaida no Savienotajās Valstīm atbildi uz izvirzītajām drošības garantiju prasībām, īpaši uzsverot, ka gaida rakstisku atbildi. Vai, jūsuprāt, šādai atbildei būs nepieciešama nedēļa vai ilgāks laiks?
To, kas notiks tālāk, es īpaši nevarēšu komentēt. Taču mēs ceram, ka dialogs turpināsies un deeskalācija būs, un tieši šo ceļu ir izvēlējušās ASV. Un mēs ar saviem sabiedrotajiem tajā esam vienoti un par to regulāri konsultējamies. Un viens ir skaidrs – nekādi lēmumi par Eiropu netiks pieņemti bez Eiropas, nekādi lēmumi par Baltijas valstīm – bez Baltijas valstīm un nekādi lēmumi par Latviju – bez Latvijas. Un šis ir skaidrs vēstījums ne tikai no ASV, bet arī citu NATO valstu puses, tostarp arī attiecībā par Ukrainu.
Nav grūti prognozēt, kāda būs Krievijas reakcija uz rietumvalstu nevēlēšanos pieņemt tās ne visai pamatotās drošības garantiju prasības. Vai, jūsuprāt, arī šajā situācijā ir iespējama dialoga turpināšanās?
Protams. Dialoga un diplomātijas iespējamība ir vienmēr, ja vien tas notiek deeskalācijas atmosfērā. Protams, ka dažas no izvirzītajām prasībām jau pašā sākumā nebija apspriežamas ne ASV, ne NATO. Taču, kā norādījis valsts sekretārs Blinkens, ir iespējams meklēt sadarbības iespējas drošības, caurskatāmības un, iespējams, arī kodolbruņojuma jomās. Taču šīs jomas, acīmredzot, attīstīsies ar laiku. Taču mēs pilnīgi noteikti vēlamies turpināt sarunas un dialogu.
