Par spīti joprojām novērojamai koronavīrusa straujai izplatībai pasaulē, valstis arvien aktīvāk spriež par to, kā dažādus ierobežojumus mīkstināt. Kārta ir pienākusi arī par cietoksni dēvētajai Austrālijai, kur līdz šim bija spēkā vieni no bargākajiem ieceļošanas noteikumiem pasaulē.
Robežas bija slēgtas gandrīz divus gadus
Austrālijas robežas ir bijušas faktiski slēgtas divus gadus, austrāliešiem liedzot iespēju izceļot no valsts, un tikai īpašos izņēmumu gadījumos iedzīvotājiem, pat Austrālijas pilsoņiem, bija ļauts atgriezties dzimtenē. Tagad Austrālijas premjerministrs Skots Morisons paziņojis, ka pēc divām nedēļām Austrālijas robežas atkal tiks atvērtas.
“Lai ierastos Austrālijā, ir jābūt pilnībā vakcinētam. Tāds ir priekšnoteikums, un tiek sagaidīts, ka visi to ievēros. Un ir ļoti svarīgi, ka tie cilvēki, kuri vēlas ieceļot Austrālijā, šo prasību saprastu,” uzsvēra Morisons.
Daži politikas analītiķi norāda, ka, iespējams, šāds valdības lēmums varētu būt saistīts ar gaidāmajām Austrālijas parlamenta vēlēšanām. Turklāt ir vēl kāda nianse – ceļošana pašas Austrālijas iekšienē joprojām būs ierobežota un, kā norāda aģentūra AFP, pašlaik ir vieglāk aizceļot no Sidnejas uz Parīzi nekā no Sidnejas uz Pērtu.
Pašlaik tūrismam slēgtas joprojām ir vien Japāna, Ķīna, Jaunzēlande un virkne Klusā okeāna valstu. Ķīnas zinātnieki ir paziņojuši, ka iedzīvotāju mobilitātes atjaunošana tā dēvētajos no Covid-19 brīvajos reģionos, piemēram, Ķīnā, gada laikā varētu prasīt pat divu miljonu cilvēku dzīvību. Tieši tāpēc vīrusa kontrolēšanai galvenais ir koncentrēties uz tādu vakcīnu izstrādi, kas efektīvāk novērš infekcijas izplatību.
"Brīvības konvojs" galvaspilsētā
Joprojām stingri ierobežojumi ir spēkā Kanādā, kuru jau divas nedēļas ir pārņēmis tā dēvētais “Brīvības konvojs”. Protesta kustību, kas aizsakās kā smago automašīnu šoferu protests pret prasību vakcinēties, lai varētu šķērsot ASV un Kanādas robežu, tagad jau ir izvērsusies par daudz plašāku protestu pret Covid-19 ierobežojumiem un premjerministra Džastina Trudo valdību kopumā.
Kanādas galvaspilsētas Otavas vadība nedēļas nogalē notiekošo nosauca par ielenkumu, bet policijas vadība atzina, ka tikt galā ar šo situāciju nav tās spēkos. Otavas mērs ir paziņojis, ka situācija ir izgājusi ārpus kontroles un pilsētā tiek izsludināts ārkārtas stāvoklis.
Pēc Kanādas parauga organizēts “Brīvības konvojs” pirmdien noticis arī Viļņā, taču uz šo konvoju bija pulcējušās tikai ap 10 automašīnu.
Kā norāda Lietuvas sabiedriskais medijs “LRT”, protestētāju prasības gan neesot bijušas īpaši skaidras.
Jāpalīdz vakcinēt nabadzīgo valstu iedzīvotājus
Pasaules Veselības organizācija (PVO) un Nāciju Sadraudzības valstis ir nākušas klajā ar kopīgu solījumu palīdzēt nabadzīgākajām valstīm vieglāk piekļūt Covid-19 vakcīnām, tādējādi palīdzot tām atdzīvināt arī savu ekonomiku.
Kā norādījis PVO vadītājs Tedross Adhenoms Gebrejesuss, pandēmijas iespaids būs jūtams vēl gadu desmitiem, īpaši starp visneaizsargātākajiem un, jo ilgāk pandēmija turpināsies, jo sekas būs ļaunākas.
Savukārt Nāciju Sadraudzības vadītāja Patrīcija Skotlenda uzsvērusi, ka sadraudzībā ietilpst 32 no 42 pasaules mazākajām valstīm un ar pašreizējo globālo vakcinācijas tempu šo valstu iedzīvotājus būtu iespējams savakcinēt divās vai trijās dienās.
Līdz šim Covid-19 pandēmija visā pasaulē ir prasījusi vairāk nekā 5,7 miljonu cilvēku dzīvību. Vislielākais upuru skaits – vairāk nekā 900 000 – ir ASV, kam seko Brazīlija, Indija un Krievija.
PVO uzskata, ka, ņemot vērā ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaitu, šīs slimības nonāvēto skaits varētu būt pat divreiz vai trīsreiz lielāks.
