ĪSUMĀ:
- Austrālijas un “Facebook” konflikts atrisināts ar kompromisu.
- Tehnoloģiju milži piekrīt maksāt medijiem par saturu.
- Lauvas tiesa reklāmas ieņēmumu aiziet “Google” un “Facebook”.
- Kritiķi spriež, ka mediji tiks iesaistīti lietotāju izspiegošanas biznesā.
Austrālijas valdības uzsāktā cīņa pret ASV lielajiem tehnoloģiju gigantiem beigusies ar kompromisu. Pieņemtais likums liek interneta meklētājiem un sociālajiem tīkliem maksāt par tajos izvietotajām ziņām, lai atbalstītu medijus, kas publicējuši šīs ziņas.
Tomēr pēc intensīvām sarunām ar “Facebook” un “Google”, kuru laikā “Facebook” savā platformā austrāliešiem nedēļu bloķēja visu ziņu saturu, tehnoloģiju milži panākuši atsevišķu vienošanos. Tā paredz, ka uz “Facebook” un “Google” jaunais likums tieši neattieksies, taču abi uzņēmumi tik un tā maksās ievērojamas summas Austrālijas medijiem un izdevējiem par satura publicēšanu.
Austrālijā veikts pētījums atklāja, ka no katriem 100 dolāriem, ko iztērē Austrālijas reklāmdevēji, 49 dolāri aiziet “Google” un 24 dolāri “Facebook”, bet medijiem, kas sarūpē saturu, atliek daudz mazākas summas.
Austrālija rāda piemēru
“Šī ir bijusi svarīga nedēļa principam, ka interneta platformām ir jāievēro Austrālijas likumi, ja viņi grib šeit attīstīt biznesu,” uzsver Austrālijas komunikācijas lietu ministrs Pols Flečers. “Gribu apsveikt premjerministru un finanšu ministru ar pieņemto Ziņu mediju kodeksu. Taču mums jāturpina strādāt ar ļoti plašu jautājumu loku, lai pārliecinātos, ka likuma vara tiek ievērota visās lietās, ko mēs darām tiešsaistē, ņemot vērā, cik būtiska mūsdienu dzīves sastāvdaļa ir internets.”
Zināms, ka “Facebook” un “Google” jau vienojušies par šim likumam atbilstošiem līgumiem ar vairākiem lielajiem mediju īpašniekiem, publiski gan neatklājot vienošanās summas.
Notiekošajam pievērsta liela uzmanība visā pasaulē, jo šis ir pirmais šāda veida precedents un arī citas valstis varētu sekot Austrālijas piemēram.
Vienlaikus privātuma aktīvisti un sociālo tīklu biznesa modeļa kritiķi aicina ar to neapstāties un turpināt cīņu par lielo sociālo platformu regulēšanu. Tās pašlaik tiek kritizētas par monopolstāvokļa izmantošanu un personisko datu tirgošanu. Austrālijas pieņemtais likums nerisina šos problēmjautājumus.
Izspiegošanas bizness
“Problēma ir tāda, ka šajā gadījumā tiek radīts savstarpējās atkarības modelis starp medijiem un platformām, kas rupji ekspluatē personiskos datus," uzskata “Digital Rights Watch Australia” aktīviste Lūsija Krahulkova.
"Līdz ar to šim modelim, kas faktiski balstīts cilvēku izspiegošanas kapitālismā, pašlaik tiek piesaistīti arī ziņu mediji. Likums it kā risina problēmu, taču tā nav galvenā problēma.”
“Manuprāt, valdībai vajadzētu spert soli atpakaļ un padomāt par galveno lomu, ko šīs digitālās platformas spēlē mūsu sabiedrībā. Tiklīdz mums ir izveidojies ļoti mazs skaits ar šādām platformām, kas kontrolē pieeju ziņām, tā vairs nav runa tikai par finansiālām kompensācijām. Tas jau ir jautājums par sistēmas elastību, dažādu viedokļu pārstāvēšanu un atkarību,” spriež datorsistēmu un kiberdrošības pētnieks Karstens Rūdolfs.
Austrālijas likums arī paredz, ka sociālajiem tīkliem būs jāinformē mediji par algoritmiem, kas tiek izmantoti ziņu publicēšanā. Arī ar šo jautājumu iepriekš bijuši saistīti skandāli.
“Facebook” un citi sociālie tīkli daudz kritizēti par to, ka šie algoritmi veicina nepatiesas un skandaloza rakstura informācijas izplatīšanu.
