Kamēr netiks rasts risinājums, kā efektīvi aizsargāt kopējo ES robežu, Austrija paļausies uz saviem spēkiem un turpinās pārbaudes uz robežas ar pārējām Šengenas zonas valstīm. Tā intervijā Vācijas laikrakstam “Die Welt” paziņoja Austrijas iekšlietu ministrs Volfgangs Sobotka.
Eiropas Komisija līdz šim ir mudinājusi Šengenas zonas dalībvalstis līdz februārim pārtraukt pagaidu robežkontroli. Tomēr Sobotka uzskata, ka šāds termiņš nav reāls un robežpārbaudes būtu jāpagarina uz nenoteiktu laiku. Austrijas iekšlietu ministrs ir pārliecināts, ka šāda kārtība palīdz uzlabot valstī drošību, jo tūkstošiem migrantu dzīvo Eiropā bez reģistrācijas un valsts iestādēm par šiem cilvēkiem ir ļoti maz kas zināms.
Ir paredzams, ka arī pārējās ES valstis, kas ir ieviesušas pagaidu robežkontroli, pagaidām gribēs to paturēt. Starp tām lielākās ir Zviedrija, Dānija, Francija un Vācija. Visās šajās valstīs pārbaudes tiek veiktas tikai izlases kārtā vai uz atsevišķiem ceļiem. Ievērojamākā robežkontrole ir ieviesta uz Oresundas tilta, kas savieno Dāniju un Zviedriju.
Tāpat Vīne sola saglabāt pērn noteikto maksimālo iebraucēju slieksni. Tie ir 37 500 bēgļu gadā. Turklāt iekšlietu ministrs uzskata, ka arī pārējai Eiropai būtu jāseko Austrijas piemēram.
Jāatgādina, ka 2015. gadā, kad Eiropā caur Balkāniem ieradās daudz Sīrijas, Irākas un citu valstu iebraucēju, Austrija proporcionāli bija uzņēmusi ļoti ievērojamu patvēruma meklētāju skaitu.
Līdz šim ES gaiteņos tiek apspriesti vien kritēriji, kā noteikt, vai valstī ir ieradies pārāk liels iebraucēju skaits, lai sniegtu tai palīdzību. Tomēr dalībvalstis līdz šim nav spējušas rast kopsaucēju šajā jautājumā. Un arī iepriekšējā pusgadā prezidējošās valsts Slovākijas sagatavotie priekšlikumi par tā dēvēto elastīgo solidaritāti joprojām tiek apspriesti.
Kā zināms, Centrālās un Austrumeiropas valstis nevēlas, lai tiktu ieviesti kādi automātiskie migrantu pārvietošanas mehānismi ES ietvaros. Tā vietā tiks piedāvāta palīdzība tām valstīm, kur būs nonācis pārāk liels iebraucēju skaits.
Tomēr tādas valstis kā Itālija, Grieķija vai Zviedrija uzskata, ka ar to ir par maz un būtu nepieciešams panākt risinājumu, kā efektīvāk sadalīt migrācijas nastu.
Pēdējā laikā tiek runāts arī par Austrālijas migrācijas modeļa ieviešanu Eiropā. Šī valsts ir pazīstama ar visnotaļ skarbiem nosacījumiem. Tās migrācijas politika ietver iebraucēju laivu atgriešanu valstīs, no kurām tās nāk, kā arī visu patvēruma lūgumu un migrācijas pieteikumu izskatīšanu tikai ārpus Austrālijas, nevis tad, kad cilvēki jau ir nonākuši valstī. Vīne uzskata, ka līdzīgi būtu jārīkojas arī Eiropā. Tomēr tāda attieksme bieži tiek kritizēta kā nehumāna un tiek pretrunīgi vērtēta.
