Divi no trim "Meduza" avotiem pat nosauca iespējamos referendumu datumus – 2022.gada 14. un 15. maiju.
Maskava uzskata, ka "republikas" varētu tikt pievienotas Krievijai to robežās, kādas Krievija atzina uz 21. februāri, tas ir, Ukrainas Doneckas un Luhanskas apgabalu "vēsturiskajās" robežās, neskatoties uz to, ka Kijiva tur joprojām kontrolē vairākas lielas apdzīvotas vietas, atklāja avoti.
Tajos pašos datumos, pēc "Meduza" avotu ziņām, "referendums" varētu tikt sarīkots arī Krievijas daļēji okupētajā Hersonas apgabalā.
"Referendumā" paredzēts uzdot jautājumu par reģiona "neatkarību" no Ukrainas un "Hersonas Tautas Republikas" izveidi pēc tā dēvēto Doņeckas un Luganskas republiku parauga. Nākotnē arī to plānots pievienot Krievijai, uzskata avoti.
Vienlaikus "Meduza" avoti norādījuši, ka sākotnēji "referendumi" bija paredzēti aprīļa beigās, taču tie vairākkārt tika pārcelti Krievijas armijas neveiksmju dēļ. Avoti pieļauj, ka šī iemesla dēļ datumi var tikt atkal mainīti.
Kā atklājuši Kremlim pietuvinātie avoti, Putina administrācija neuzskatot, ka Krievijai vajadzētu anektēt "depresīvos reģionus", taču tā esot "augstākās vadības", tas ir, Putina, personīgā vēlme.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau aptuveni 5 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
