Sevišķu uzmanību šajā sakarā ir izpelnījusies Azerbaidžāna ar tās strauji pieaugošo patvēruma meklētāju plūsmu un emigrējošo personu atklāsmēm par izceļošanas aizkulisēm, kaldinot terminu “emigrācijas mafija”.
ĪSUMĀ:
- ES ietvaros patvēruma meklētāju skaits no Azerbaidžānas pēdējo gadu laikā ir strauji divkāršojies
- Izplatītākais patvēruma pieprasīšanas iemesls norādīts - Azerbaidžānas valdības autoritāro režīms un valsts ekonomiskās problēmas.
- Izceļojošo iedzīvotāju vilnis ir radījis augsni grupējumu darbībai, kuri organizēti nodrošina Azerbaidžānas iedzīvotāju izceļošanu no valsts un izplata solījumus par drošas un pārticīgas dzīves iespējām lielākajās ES dalībvalstīs.
- Emigrācijas mafijas darbības shēma vairo slogu arī uz Latvijas, patvērumu procedūru, kuras vēlāk uzņemas atbildību par patvēruma iesniegumu izskatīšanu un arī izraidīšanu.
- Šāda nelegāla darbība sapludina robežas starp tiem patvēruma meklētājiem, kuriem patiesi nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un tiem kuru patvēruma motīvs saistīts ar vēlmi iegūt noteiktu ekonomisko labumu kādā konkrētā ES dalībvalstī.
Patvēruma meklētāju plūsma no Azerbaidžānas – iekšpolitiskā un ekonomiskā spiediena rezultāts
Straujais patvēruma meklētāju skaita pieaugums ES dalībvalstīs nu jau vairākus gadus kļuvis par kolektīvi risināmu dienaskārtības jautājumu, ņemot vērā ES ietvaros pastāvošās atvērtās robežas un pārvietošanās brīvību. Dominējoši ES teritorijā uzturas bruņoto konfliktu un iekšpolitiskā sloga apdraudētie bēgļi no Sīrijas, Irākas, Afganistānas un Nigērijas, taču pēdējo gadu laikā strauji divkāršojies arī ieceļojošo patvēruma meklētāju skaits no Azerbaidžānas, kas liecina par noteiktām problēmām valsts iekšpolitikā.
Konkrēti Vācijā, iemīļotākajā patvēruma meklētāju izceļošanas galamērķī, patvēruma meklētāju skaits no Azerbaidžānas ir pat trīskāršojies, kā izplatītāko patvēruma pieprasīšanas iemeslu norādot Azerbaidžānas valdības autoritāro režīmu un ar to saistītos vārda un politiskās brīvības aizliegumus.
Azerbaidžāna starptautisko ziņojumu ietvaros tiek ierindota 163.vietā no 180 vērtējumā iekļautajām valstīm kā valsts ar vienu no zemākajiem runas un mediju brīvības rādītājiem, tādējādi arī pasaules medijos nereti izskan informācija par politisko aktīvistu, žurnālistu un mediju vajāšanu no Azerbaidžānas valdības puses. Šobrīd tur darbojas vairāki vērā ņemami opozicionārie politiskie spēki - kā vienu no tiem iespējams minēt Azerbaidžānas Populāro frontes partiju (APFP), kuras mērķis ir cīņa par demokrātiju Azerbaidžānā.
Ir plaši pieejama informācija par to, ka Azerbaidžānas valdošās varas pārstāvji attiecībā pret APFP biedriem praktizē politiski motivētu vajāšanu, kas nereti tiek balstīta uz nepamatotām apsūdzībām, kā arī APFP biedri bieži ir saskārušies ar ierobežojumiem, kas skar runas un pulcēšanās brīvību.
Gluži tāpat opozīcijas spēkus Azerbaidžānā reprezentē politiskā partija “Musavat”, kas ir vecākā politiskā partija Azerbaidžānā, kura joprojām aktīvi darbojas opozīcijā un regulāri iestājas pret vadošās partijas un Azerbaidžānas prezidenta politiskajiem lēmumiem. Atšķirībā no APEF šī ir legāla politiskā partija, kuras darbība Azerbaidžānā nav aizliegta, un, iepriekš saskaņojot vietu un laiku ar Azerbaidžānas valdību, tai pastāv iespēja organizēt politiskos mītiņus un protesta akcijas, taču, neskatoties uz to, starptautiskajos ziņojumos un masu medijos nereti izskan informācijas par “Musavat” aktīvistu vajāšanu un apcietināšanu.
Arī ekonomiskā situācija Azerbaidžānā, lai gan mūsdienās ievērojami atguvusies pēc rekordzemajiem rādītājiem 2001. gadā, kad 49% Azerbaidžānas iedzīvotāju dzīvoja uz nabadzības sliekšņa, ilgtermiņā joprojām sevī ietver tādus izaicinājumus kā pieaugošo relatīvās nabadzības līmeni, pieaugošo bezdarba līmeni un ekonomiskās izaugsmes nevienlīdzību pilsētu un lauku reģionu starpā.
Lai gan 15 gadu laikā daļa Azerbaidžānas iedzīvotāju ir spējuši sasniegt augstāku dzīves līmeni, pateicoties Azerbaidžānā ieviestajām ekonomiskajām reformām un ogļūdeņražu sektora attīstībai, ievērojama Azerbaidžānas sabiedrības daļa joprojām dzīvo ekonomiskajos apstākļos, kuri ir ļoti tuvi minimālajam iztikas līmenim.
2016.gads kļuva par kārtējo pavērsiena punktu Azerbaidžānas ekonomikā, kas iezīmēja bezdarba līmeņa celšanos, atalgojuma krišanos un tam sekojošo pieaugošo no Azerbaidžānas izbraukušo iedzīvotāju skaitu. Azerbaidžānas Migrācijas centra vadītājs Alovsats Alijevs (Alovsat Aliyev), kurš pats šobrīd emigrējis uz Vāciju, 2017.gada intervijā neatkarīgajai ziņu organizācijai Eurasinet norādījis, ka pēdējie publiskie pieejamie emigrācijas dati neatspoguļo patieso situāciju valstī un ka reālais no Azerbaidžānas izceļojošo iedzīvotāju skaits ir ievērojami augstāks – un agrāk vairākums izceļojošo personu bija politiskie aktīvisti, bet tagad no Azerbaidžānas izbrauc arī ar ekonomiskajām grūtībām saskārušies iedzīvotāji, kuri dodas uz citām pasaules valstīm darba un iztikas meklējumos.
Patvēruma meklētāju slazds - ne tikai Azerbaidžānā
Patvēruma meklētāju plūsma uz ES nav vienīgais, ko veicinājis pieaugošais politiskais spiediens un Azerbaidžānas ekonomiskās problēmas. Izceļojošo Azerbaidžānas iedzīvotāju vilnis ir radījis arī pieprasījumu pēc izceļošanai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas un atbalsta uz vietas ES valstīs, atvieglojot patvēruma procedūru un nodrošinātu nepieciešamā statusa saņemšanu pēc izceļošanas no Azerbaidžānas.
Pieprasījums rada piedāvājumu – minētā biznesa vidē iedzīvojusies aksioma pierādījusi sevi praksē arī Azerbaidžānas patvēruma biznesa aizkulisēs, radot augsni grupējumiem, kuri organizēti nodarbojas ar Azerbaidžānas iedzīvotāju izceļošanu no valsts un izplata solījumus par drošas un pārticīgas dzīves iespējām lielākajās ES dalībvalstīs.
Migrācijas mafija – pirmo reizi šis termins kļuva aktuāls pēc tam, kad APFP aktīvists Turals Huseinovs (Tural Huseynov) sniedza interviju, kurā atzina, ka samaksājis 5,7 tūkstošus dolāru Azerbaidžānas migrācijas mafijai, kura garantējusi viņam nepieciešamo atbalstu un bēgļa statusu Eiropā, taču minēto solījumu tā arī neesot piepildījusi.
Saskaņā ar Turala Huseinova sniegto informāciju, šāds nelegālais bizness patvēruma jomā ietver sevī arī viltotu dokumentu un pierādījumu, piemēram, politisko partiju dalībnieku identifikācijas karšu, izgatavošanu, tādējādi paaugstinot patvēruma meklētāju iespējas ES ietvaros saņemt politisko patvērumu un ar to saistīto atbalstu.
Situāciju padarīja komplicētāku arī izskanējusi informācija par iespējamo ES dalībvalstu vēstniecību darbinieku iesaistīti minētā ēnas biznesa norisē, par noteiktu naudas summu izsniedzot izceļošanai nepieciešamās Šengenas vīzas.
Azerbaidžānas migrācijas mafijas darbības shēma sastāv no divām frontēm – Azerbaidžānā un uz vietas, ES valstīs, tādējādi sākotnēji atrodot un iedrošinot potenciālos patvēruma meklētājus izceļošanai no Azerbaidžānas, tai skaitā ievilinot ar citu patvēruma meklētāju veiksmes stāstiem un labas, finansiāli nodrošinātas dzīves solījumiem Eiropā.
Šāda “pakalpojuma” cena svārstās aptuveni no diviem līdz desmit tūkstošiem eiro, nosedzot izceļošanas dokumentu, vīzu sagatavošanu un viltus patvēruma motīva pierādījumu sagatavošanu. Pēc patvēruma meklētāju nonākšanas iecerētajā galamērķī turpmāko atbalstu viņi saņem no ES strādājošajiem emigrācijas mafijas pārstāvjiem.
Praksē emigrācijas mafija atspoguļo Eiropas patvēruma sistēmas ēnas pusi, kura saistās ar slazdiem patvēruma meklētājiem gan viņu izcelsmes valstī, kurā valda noteikts politiskais un ekonomiskais klimats, gan Eiropā, kur, neskatoties uz emigrācijas mafijas solītajiem finansiālā atbalsta apmēriem un dzīves apstākļiem, nākas sastapties ar realitāti – reālajiem piešķirtā atbalsta apmēriem, dzīves apstākļiem un patvēruma meklētāju motīvu un sniegtās informācijas patiesuma izvērtēšanu atbilstoši noteiktajiem starptautiskā aizsardzības statusa piešķiršanas kritērijiem.
Tikai 12.5% no vairāk nekā 3,5 tūkstošiem Azerbaidžānas pilsoņu pieteikumu saņem kādu no starptautiskās aizsardzības statusiem, taču šī būtiskā informācija ir tas, ko patvēruma meklētāji uzzina tikai pēc tam, kad jau atrodas ES teritorijā un personīgi sastopas ar patvēruma procedūru un tās pamatā esošo izvērtēšanas procesu.
Šāda emigrācijas mafijas darbības shēma ne tikai veicina masveida Azerbaidžānas iedzīvotāju izceļošanu uz populārākajām ES patvēruma pieprasīšanas dalībvalstīm, piemēram, Vāciju, Austriju un Franciju, bet vairo slogu arī uz to dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, patvērumu procedūru, kuras vēlāk, saskaņā ar Dublinas Regulas nosacījumiem, uzņemas atbildību par minēto patvēruma iesniegumu izskatīšanu un turpmāko patvēruma meklētāju izraidīšanu uz Azerbaidžānu gadījumos, kad viņu patvēruma motīvi neatbilst starptautiski noteiktajiem kritērijiem vai satur acīmredzamas pretrunas.
Vienlaikus nenoliedzami ir tas, ka migrācijas mafijas darbība sapludina jau tā trauslās robežas starp tiem patvēruma meklētājiem, kuriem patiesi nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un tiem patvēruma meklētājiem, kuru patvēruma motīvs saistīts ar vēlmi iegūt noteiktu ekonomisko labumu, tādējādi kristalizējot nepieciešamību pēc sistēmiska risinājuma minētajai problēmai Eiropas patvēruma jomas aizkulisēs.
*Raksts tapis projekta "Masu mediju iesaiste trešo valstu pilsoņu integrēšanā Latvijā" (Projekta Nr. PMIF/7/2016/1/02) ietvaros. Projekts tiek finansēts no Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekta īstenošana turpināsies līdz 2018. gada decembrim.
