ASV prezidents Baidens jau savos pirmajos prezidentūras mēnešos parādījis, ka lielvalsts politika Tuvajos Austrumos ieņēmusi jaunu kursu. To parāda vairāki pēdējo nedēļu notikumi. Viens no tiem – ASV publiskotais ziņojums, kurā secināts, ka Saūda Arābijas kroņprincis Muhammeds bin Salmans apstiprinājis operāciju, kuras rezultātā 2018. gadā nogalināts žurnālists, laikraksta “The Washington Post” reportieris Džamals Hašogi. Kaut arī pret pašu kroņprinci Vašingtona nav vērsusi sankcijas, šāda ziņojuma publiskošana, kurā apsūdzēta ASV sabiedrotās valsts augstākā persona, ir zīmīgs solis.
Precīzāk mērķēta politika
“Ja Saūda Arābijas vadība vēlas ar mums sadarboties, viņiem būs jārespektē cilvēktiesības. Mēs vēlamies panākt, ka tās tiktu ievērotas visā pasaulē, bet jo īpaši šajā valstī. Šis ziņojums jau kādu laiku bija ASV valdības rīcībā, bet iepriekšējā administrācija to nepubliskoja. Savukārt mēs parūpējāmies, lai tas pēc iespējas ātrāk nonāktu gaismā. Tas ir briesmīgi, kas notika ar Hašogi,” pavēstīja Baidens.
Vēl viens būtisks pagrieziens notika februāra nogalē Irākā, kas jau gadiem bijusi stratēģisks kaujas lauks ASV un Irānas cīņā par ietekmi šajā reģionā. Atriebjoties Irānas spēkiem par raķešu uzlidojumiem ASV sabiedrotajiem, ASV veica uzlidojumus Irānas atbalstītu kaujinieku izmantotai infrastruktūrai uz Sīrijas un Irākas robežas.
Lai arī uzbrukumos zaudējumus cieta abas puses, tie bija samērāmi. Un tas ir kontrastā ar iepriekšējā ASV prezidenta Donalda Trampa rīcību līdzīgos gadījumos. Piemēram, kad 2019. gada nogalē Irānas atbalstītā kaujinieku grupa nogalināja ASV līgumdarbinieku, Trampa administrācija atbildēja, nogalinot vairāk nekā divus dučus nemiernieku.
Tam sekoja situācijas saasināšanās, tostarp pagājušā gada janvārī Irākā ASV bezpilota lidaparāta triecienā tika nogalināts Irānas populārais ģenerālis Kasems Soleimani. Savukārt Irāna atbildes vietā ar ballistiskajām raķetēm apšaudīja Irākas bāzi, kur arī bija Latvijas karavīri.
“Galu galā tas gandrīz noveda pie kara starp ASV un Irānu. Bet Baidena administrācija cenšas atbildēt ļoti precīzi, lai situāciju nenovestu līdz karam,” spriež domnīcas CARPO pētnieks Tamers Badavi.
ASV klātbūtne samazināsies
Pētnieks norāda, ka ASV jaunās valdības politika apvieno precīzus, mērķētus gājienus, kas liek reģionālajiem spēlētājiem respektēt ASV. Vienlaikus Vašingtona dara visu, lai sēstos pie pārrunu galda ne tikai ar sabiedrotajiem, bet arī pretiniekiem, piemēram, Irānu, un risinātu ieilgušos konfliktus. Varbūt mazāk acīmredzami ir tas, ka Baidena rīcība atšķiras arī no viņa bijušā priekšnieka Baraka Obamas. Baidens jau tagad izmanto drosmīgāku pieeju problēmu risināšanai, nekā jebkad bija gatavs darīt Obama.
“Piemēram, Irānas sakarā ASV piedāvā sarunas par kodolieročiem, bet tajā pašā laikā uzbrūk Irānas atbalstītajiem spēkiem Irākā. ASV arīdzan mēģina uzsākt sarunas ar nemierniekiem Jemenā, bet tajā pašā laikā izvērš sankcijas pret kustības redzamākajiem pārstāvjiem.
ASV sniedz dāsnu atbalstu Saūda Arābijai, bet tajā pašā laikā cenšas parādīt, ka ir stingra attiecībā pret kroņprinci. Šie ir piemēri, kur ASV parāda, ka ir gatavas sadarboties, bet vienlaikus būs izlēmīgas un skarbas,” norāda Tuvo Austrumu politikas pētnieks Badavi.
Baidens ir licis noprast, ka ASV vēlas samazināt savu klātbūtni Tuvajos Austrumos. To paredz arī Trampa valdības dotais solījums līdz šī gada 1. maijam izvest karaspēku no Afganistānas. Vai tas tiešām notiks, gan vēl nav zināms.
Tuvo Austrumu reģions ASV līdz šim bija nozīmīgs bagāto naftas rezervju dēļ. Tāpat Vašingtona koncentrējusies uz Izraēlas interešu aizsargāšanu. Bet tagad, kad ASV pati kļuvusi par vienu no lielākajiem naftas un dabasgāzes eksportētājām un Izraēla nodibinājusi kontaktus ar virkni arābu valstu, iespējams, ASV nospiedums Tuvajos Austrumos mazināsies.
Badavi uzskata, ka liela daļa reģionālo izaicinājumu saistīti ar saspīlētajām ASV un Irānas attiecībām. Pēc viņa domām, ja ASV izdosies panākt kodolvienošanos ar Irānu, tad liela daļa konfliktu varētu atrisināties.
Jemenu būs grūti ietekmēt
“Runājot par Irānu un tās sabiedrotajiem reģionā, šīs valstis Baidena administrāciju redz kā maigāk noskaņotu, nekā Trampa. Bet es domāju, ka realitātē situācija ir sarežģītāka. Piemēram, Baidena administrācija norīkoja Robertu Malliju par sūtni Irānas jautājumu risināšanā. Obamas laikā viņš bijis nacionālās drošības padomnieks Tuvo Austrumu reģionā. Malliju mēdz vērtēt kā maigu pret Irānu, taču viņš ir pieņēmis darbā padomnieku, kurš Obamas laikā palīdzēja izstrādāt agresīvās sankcijas pret Irānu.”
Badavi prognozē, ka Baidena administrācija īpaši nemainīs ASV politiku attiecībā pret Sīriju. “Trampa politikas pamatā bija mērķis saglabāt karavīru skaitu Sīrijas ziemeļaustrumos, kur ir naftas un gāzes resursi. Tur arī ir teritorija, ko izmanto Irāna un tās sabiedrotie, lai iekļūtu Sīrijā.”
Savukārt attiecībā uz Jemenu jaunās ASV valdības iespējas ir ierobežotas. “Tur valda milzīgs bads. Un jo lielāks haoss valstī, jo grūtāk ASV tur darboties. Vienlaikus husīti iegūst arvien vairāk varas, sevišķi valsts ziemeļos, kur ir naftas un gāzes resursi. Husīti cenšas tos iegūt savā kontrolē pirms jebkādām sarunām ar ASV un Saūda Arābiju, lai viņiem būtu lielāka ietekme. Domāju, ka amerikāņiem Jemenā būs diezgan grūti kaut ko sasniegt.”
