Saskaņā ar Baltā nama izplatīto sarunas apkopojumu Baidens sarunas laikā uzsvēris, ka "lai gan Savienotās Valstis joprojām ir gatavas iesaistīties diplomātijā, pilnībā to koordinējot ar saviem sabiedrotajiem un partneriem," tās ir gatavas jebkuram notikumu attīstības scenārijam.

Baidens arī atkārtoti norādījis, ka uzbrukums Ukrainai novedīs pie lielām cilvēku ciešanām un vājinās Krievijas starptautiskās pozīcijas.

Abu prezidentu saruna turpinājās nedaudz ilgāk par stundu, taču nekādus vērā ņemamus panākumus, šķiet, nav devusi.

Kāda ASV amatpersona atzinusi, ka saruna nav nesusi kādas fundamentālas pārmaiņas esošajā situācijā un ka tā arī nav skaidrs, vai Krievija dos priekšroku diplomātijai, vai arī militārai rīcībai.

Amatpersona tomēr norādījusi, ka Vašingtona izteikusi Maskavai priekšlikumus, kas "vairotu Eiropas drošību, kā arī daļēji novērstu Krievijas paustās bažas," vienlaikus ievērojot Ukrainas suverenitāti.

Tikmēr Kremlis pēc abu prezidentu telefonsarunas nosodījis "histēriju", ko saistībā ar situāciju pie Ukrainas robežām uzkurinot ASV.

"Histērija ir sasniegusi savu apogeju," izteicies Putina ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs, piebilstot, ka "prezidenti tomēr vienojušies turpināt kontaktēt visos līmeņos".

KONTEKSTS:

Virkne valstu aicinājušas savus pilsoņus pamest Ukrainu pēc tam, kad Amerikas Savienotās Valstis brīdināja, ka drīzumā varētu sākties jauns Krievijas militārais iebrukums Ukrainā. Tomēr rietumvalstis turpina diplomātiskos centienus novērst Krievijas uzbrukumu Ukrainai. Tikmēr Iekšlietu ministrija izstrādājusi plānu gadījumam, ja Latvijā ierodas liels skaits cilvēku no Ukrainas.

Jau pērn Krievija sāka savilkt pie Ukrainas robežām karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī. Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās. Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai. ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.