Baidens pirmo reizi pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā paziņoja, ka ir gatavs runāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ja Kremļa saimnieks patiesi vēlas izbeigt karu un vēlas meklēt risinājumus tā izbeigšanai.
Kara noziedznieki jāsauc pie atbildības
ASV un Francijas prezidentu kopīgajā paziņojumā Baidens un Makrons nosodījuši Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu un Krievijas īstenotās apšaudes, kas vērstas pret civiliedzīvotājiem un civilo infrastruktūru. Viņuprāt, šīs darbības ir kara noziegumi un vainīgie ir jāsauc pie atbildības.
Baidens un Makrons arī nosodīja Krievijas pretlikumīgo mēģinājumu anektēt Ukrainas teritoriju, kas ir starptautisko tiesību pārkāpums.
ASV un Francija plāno turpināt darbu ar partneriem un sabiedrotajiem, lai koordinētu palīdzības pasākumus Ukrainai.
Baidens un Makrons paziņoja par savu nelokāmo apņēmību saukt Krieviju pie atbildības par kara noziegumiem.
Abas valstis arī plāno turpināt sniegt spēcīgu atbalstu Ukrainas budžetam un mudināt starptautiskās finanšu institūcijas palielināt savu finansiālo atbalstu. Abi arī apņēmušies nodrošināt Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmas un aprīkojumu, kas nepieciešams energotīkla remontam.
Baidens būtu gatavs runāt ar Putinu par kara izbeigšanu
Pirmo reizi pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Baidens paziņoja, ka ir gatavs runāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ja vien Putins patiesi vēlas izbeigt karu un vēlas meklēt risinājumus tā izbeigšanai.
"Ir viens veids, kā šis karš var beigties racionāli. Putins iziet no Ukrainas, tas ir numur viens. Bet šķiet, ka viņš to nedarīs. Viņš maksā ļoti lielu cenu par to, ka viņš to nedara.
Esmu gatavs runāt ar Putina kungu, ja patiešām viņam ir interese un viņš meklē veidu, kā izbeigt karu. Viņš to vēl nav izdarījis.
Ja tas tā būs, tad, konsultējoties ar saviem Francijas un saviem NATO draugiem, es labprāt sēdīšos pie galda kopā ar Putinu, lai redzētu, kas viņam ir prātā un kas viņam ir pieņemami," teica Baidens.
"Putins ir kļūdījies visos savos aprēķinos, un tad rodas jautājums – kāds ir viņa lēmums? Kā viņam izkļūt no šiem apstākļiem? Esmu gatavs, ja viņš vēlas runāt. Lai uzzinātu, ko viņš ir gatavs darīt. Bet es to darīšu, tikai konsultējoties ar saviem NATO sabiedrotajiem. Es nedarīšu to viens."
"Prezidents Makrons un es esam nolēmuši, ka turpināsim strādāt kopā, lai sauktu Krieviju pie atbildības par savu rīcību un mazinātu Putina kara globālās globālo ietekmi uz pārējo pasauli," teica Baidens.
Tikmēr Makrons sacīja, ka viņš ar Baidenu ir vienisprātis, ka ukraiņi nekad netiks mudināti panākt kompromisu, kas viņiem nebūs pieņemams.
Viņš piebilda, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis esot izrādījis "patiesu gribu" iet miera ceļu. Vienlaikus Makrons izteicās, ka drīzumā runās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, paužot cerību, ka sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā "joprojām ir iespējamas".
Uz abu lielvalstu vadītāju izteikumiem reaģējis arī Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs. Viņš norādīja, ka Krievijas prezidents ir atvērts sarunām, taču uzsvēra, ka Kremlim ir nepieņemams Baidena uzstādījums, ka sarunas ir iespējamas tikai tad, ja iebrucēji pametīs Ukrainu. Peskovs komentēja, ka tas nav iespējams un Krievijas karaspēks atkāpties negrasās.
Ukraina varētu saņemt NASAMS pretgaisa aizsardzības sistēmas
Tikmēr izdevums "Politico" vēsta, ka ASV sabiedrotie sadarbojas ar Tuvo Austrumu valstīm, lai Ukrainai nodotu vairākas NASAMS pretgaisa raķešu sistēmas. Kā intervijā "Politico" teica NASAMS sistēmu ražotāja "Raytheon Technologies" izpilddirektors Gregs Hejs, valstīm 24 mēnešu laikā būs jāpapildina krājumi Tuvajos Austrumos ar jaunām iekārtām.
Sistēmu pārvietošana no Tuvajiem Austrumiem uz Ukrainu prasīšot mazāk laika nekā to ražošana, kas aizņem apmēram divus gadus.
Hejs nenosauca valstis, ar kurām notiek sarunas par NASAMS pretgaisa aizsardzības sistēmas nodošanu Ukrainai, tomēr zināms, ka šīs iekārtas reģionā iegādājas Omāna un Katara.
Tikmēr Pentagons ASV uzņēmumam "Lockheed Martin" piešķīris gandrīz 431 miljonu dolāru vērtu līgumu par HIMARS raķešu sistēmu ražošanu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
