Telefonsaruna notika pēc Putina pieprasījuma un ilga 50 minūtes, paziņoja Baltā nama amatpersona no Delavēras štata Vilmingtonas pilsētas, kur Baidens mājās pavada Jaungada brīvdienas.
Tā bija otrā Baidena un Putina saruna nepilna mēneša laikā, un tā atspoguļoja intensīvu diplomātiju, mēģinot atrisināt bīstamu krīzes eskalāciju Austrumeiropā.
Pirms šīs sarunas abas puses uzstāja, ka ir gatavas uzklausīt viena otru, tomēr bija maz pazīmju, ka būtu gaidāma ievērojama piekāpšanās.
Baidens šajā telefonsarunā brīdināja Putinu par robustu ASV atbildi uz jebkādu Krievijas iebrukumu Ukrainā un sacīja, ka ir vajadzīga "deeskalācija", lai varētu veidoties krīzes diplomātisks risinājums, pavēstīja Baltā nama administrācija.
Baidens "lika saprast, ka Savienotās Valstis un to sabiedrotie un partneri apņēmīgi atbildēs, ja Krievija tālāk iebruks Ukrainā", paziņoja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki.
Putins bija apmierināts ar šo telefonsarunu, bet brīdināja Baidenu, ka jaunu sankciju noteikšana Krievijai novestu pie attiecību "pilnīgas pārtraukšanas" starp Krieviju un Rietumiem. Viņš arī uzstāja, ka Krievijai ir vajadzīgi konkrēti rezultāti no gaidāmajām drošības sarunām, piektdien paziņoja Kremļa administrācija.
Turpinoties Krievijas militāro spēku koncentrēšanai pie Ukrainas robežām, Rietumi nobažījušies, ka Maskava varētu īstenot militāru uzbrukumu Ukrainai. Kā Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds norādīja Latvijas Radio, krīze pie Ukrainas robežām turpināsies arī nākamgad un Krievija ir ieinteresēta nestabilas situācijas saglabāšanā.
“Ticamākais scenārijs – noteikti ne miers, mieru mēs noteikti šeit nesaskatīsim. Vai šeit arī nebūs karš vai tomēr būs kāda situācijas eskalācija - ļoti daudz kas atkarīgs no tā, kas Putinam šobrīd ir galvā un kā tā Putina doktrīna izpaužas ārpusē," spriež Sprūds.
"Bet, pirmkārt, Putins patur prātā iekšpolitisko situāciju, jo viņam ir nepieciešama sabiedrības mobilizācija un konsolidācija, lai novērstu kādus iekšējus izaicinājumus. Tas karogs mastā, rokās vai uz tanka ir noteikti daļa no Putina stratēģijas. Bet man tomēr gribētos teikt, ka ticamākais scenārijs ir ne karš, ne miers.”
Kā vēsta laikraksts “Financial Times”, atsaucoties uz analītiķiem, esot divi visticamākie scenāriji iespējamam Krievijas militārajam iebrukumam Ukrainā. Proti, pirmā iespēja ir precīzi mērķēti gaisa uzlidojumi. Pēc amerikāņu bezpeļņas organizācijas RAND pētnieka Dara Masikota domām, Krievija var veikt gaisa triecienus Ukrainas militārajiem un infrastruktūras objektiem.
Šajā gadījumā varētu būt iesaistītas spārnotās un ballistiskās raķetes, ar kurām Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām būtu grūti tikt galā. Eksperts norādīja, ka šāda uzbrukuma sekas būtu graujošas Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Savukārt otrs scenārijs būtu pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Analītiķi šo iespēju uzskata par mazāk ticamu, jo Krievijai tās īstenošanai būs nepieciešams vairāk karavīru, no kuriem daudzi var iet bojā.
"Pēc šī zvana varu teikt, ka esam soli tuvāk karam. Sarunas laikā Putins izrādīja spītību un nepakļaušanos Rietumu sankcijām, gadījumā, ja viņš uzbrūk Ukrainai," spriež politologs Petro Burkovskis.
Putina ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs sacīja, ka Kremlis bijis kopumā "apmierināts" ar sarunu, bet piebilda, ka Putins brīdinājis Baidenu par to, ka Maskavai ir vajadzīgs pozitīvs iznākums un ka gaidāmās drošības sarunas nevar ilgt nenoteiktu laiku.
"Mums ir vajadzīgs rezultāts, un mēs centīsimies panākt rezultātu, kas būtu Krievijai nodrošinātas garantētas drošības veidā," Ušakovs konferences zvanā sacīja reportieriem.
Krievija šomēnes nāca klajā ar vairākām prasībām, tostarp pieprasot garantijas, ka NATO tālāk nepaplašināsies uz austrumiem, un aizliegumu veidot jaunas ASV militārās bāzes bijušās Padomju Savienības teritorijā.
"Sarunām nevajadzētu pārvērsties par tukšām runām," sacīja Ušakovs. Viņš neminēja precīzu laika ietvaru, bet sacīja, ka Kremlis izvērtēs situāciju pēc vairākām sarunu kārtām, kuras janvārī sāksies Ženēvā, Briselē un Vīnē.
"Tad mēs izdarīsim secinājumus," sacīja Putina ārpolitikas padomnieks.
Saskaņā ar Ušakova teikto Baidens telefonsarunā sacīja, ka ASV var ieviest sankcijas pret Krieviju, ja turpināsies saspīlējuma eskalācija saistībā ar Ukrainu.
"Tā būs kolosāla kļūda, kas var novest pie nopietnām - visnopietnākajām - sekām. Mēs ceram, ka tas nenotiks," sacīja Ušakovs.
Atbildot uz jautājumu, vai Krievija būtu gatava piekrist kompromisam, Ušakovs sacīja: "Kas ir kompromiss? Dabiski, sarunas nozīmē to, ka mēs ņemsim vērā amerikāņu bažas."
Viņš piebilda, ka Krievija cenšas panākt nevis kompromisu, bet drošības garantijas.
Putins svētku vēstījumā Baidenam dažas stundas pirms viņu sarunas sacīja, ka ir "pārliecināts" par to, ka "mēs varam virzīties uz priekšu un izveidot efektīvu Krievijas-Amerikas dialogu, balstoties uz abpusēju cieņu un cits cita nacionālo interešu ievērošanu".
