Pirms 30 gadiem notikušajā Baltijas ceļā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem bija jāizveido aptuveni 600 km gara ķēde. Un tam toreiz bija nepieciešami aptuveni divi miljoni cilvēku. Briselē ceļš no Latvijas vēstniecības ēkas līdz Igaunijas un tālāk Lietuvas vēstniecības namam ir aptuveni 600 metrus garš.
Un šajā svētdienā te rokās sadevušies baltieši un viņu draugi. Daži bija tautastērpos, citi - krāsainos T kreklos, bet kādam galvā bija studentu korporāciju cepures.
“Šeit, Briselē, es domāju, ka tā ir iespēja pastāstīt beļģiem par to, kas notika, jo viņi bieži vien zina Berlīnes mūra krišanu, bet Baltijas ceļu bieži vien nezina.”
“Laiki iet uz priekšu, bet vērtības paliek un nemainās. Tādēļ ir tikai forši, ka mēs par tām nemitīgi atgādinām sev un arī nākamajām paaudzēm.”
“Mums nav jāiet un jādedzina riepas un logi, lai pievērstu uzmanību tai idejai, par ko mēs iestājamies. Mēs ļoti daudz ko varam panākt un pasaulei pastāstīt par lietām, kuras mūs satrauc, mierīgā veidā, cilvēkiem parādot savu mierīgās gribas izpausmi. Tas ir veids, kā var sasniegt daudzus mērķus.”
Trīs Baltijas valstu vēstniecības atrodas Eiropas institūciju rajonā, kur parasti ir blīva satiksme. Tomēr šajā svētdienā braukt ar personisko automašīnu Briselē ir aizliegts, jo tiek atzīmēta diena bez auto. Tādēļ vienīgais šķērslis dzīvās ķēdes izveidošanai bija daudzskaitlīgie riteņbraucēji. Vairāki cilvēki uz pasākumu bija atnākuši ar bērniem, ari kāds igauņu pāris.
“Ir svarīgi, lai cilvēki zinātu par šo notikumu, kas risinājās pirms mēs kļuvām neatkarīgi,” uzsver igaunis.
“Ir svarīgi, lai mēs turētos kopā un parādītu arī pārējai pasaulei, ka mums nav vienalga un ka mēs joprojām esam vienoti,” papildina igauniete.
Arī Briselē dzīvojošo lietuviešu vidū atsaucība bija liela.
“Šī pasākuma mērķis ir atcerēties, kāds bija tā iemesls, kāda tam ir vēsture. Kā arī lai jaunā paaudze to visu uzzinātu un nepieļautu kļūdas nākotnē,” saka kāds lietuvietis.
“Šis ir ļoti priecīgs notikums. Pirms 30 gadiem man bija pieci gadi, un es toreiz stāvēju Baltijas ceļā. Man tā ir viena no spilgtākajām bērnības atmiņām. Man ir liels prieks, ka viss tik labi sanāca un šai cīņai ir laimīgas beigas. Toreiz tas nešķita tik pašsaprotami,” stāsta lietuviete.
Baltiešu kopābūšana turpinājās arī parkā līdzās Eiropas Parlamentam. Te bija nobaudāms gan lietuviešu alus, gan latviešu saldējums, gan igauņu konfektes. Kopējā svētku noskaņā palīdzēja radīt arī deju kopas un kori no visām trim baltiešu kopienām. Baltiešiem te pikinkā pievienojās arī citi briselieši, kuri tika izglītots – kas un kāpēc te notiek.
