Premjerministru tikšanās formālais iemesls bija līgumu parakstīšana, kas pavērs Baltijas valstīm piekļuvi Eiropas Savienības fondu līdzekļiem līdz pat 2020.gadam. Barrozu īpaši uzsvēra Baltijas valstu labos līdzšinējos panākumus šo līdzekļu apguvē, kas uzlabojis arī mūsu valstu starptautisko konkurētspēju.
"Pievienošanās Eiropas Savienībai nostiprināja Latviju, Igauniju un Lietuvu Eiropas attīstīto un demokrātisko nāciju saimē. To ir īpaši svarīgi atcerēties ne tikai tādēļ, ka šogad aprit 10 gadi kopš pievienošanās, bet arī ņemot vērā pašreizējo saspringto situāciju Eiropā," pavēstīja Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu.
Barrozu arī uzsvēra, ka Baltijas valstu spēja savstarpēji vienoties ir svarīgs priekšnoteikums Eiropas finansējuma saņemšanai dažādiem lieliem infrastruktūras projektiem, piemēram, "Rail Baltic" projektam. Tas ar modernām Eiropas standartiem atbilstošām dzelzceļa sliedēm savienos Baltijas valstis ar Poliju. Šis projekts bija kļuvis strīdīgs pēc Lietuvas nostājas, ka "Rail Baltic" maršrutā jāiekļauj arī tās galvaspilsēta Viļņa. No šodien paustā noprotams, ka dienvidu kaimiņi no prasības atkāpušies apmaiņā pret solījumu, ka tā tiks piepildīta cita projekta ietvaros.
"Mēs, premjerministri, esam parakstījuši politisku deklarāciju, ka Viļņa tiks savienota ar pārējām Baltijas valstu galvaspilsētām. Un tiks pieliktas visas pūles, lai Viļņas savienojums tiktu finansēts no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem," sacīja Lietuvas premjerministrs (Sociāldemokrātu partija) Aļģirds Butkevičs.
Sestdien beidzot tika panākta arī vienošanās par "Rail Baltica" projekta īstenošanai nepieciešamā starpvalstu uzņēmuma izveidi. Jāpiebilst, ka premjeri apsprieda ne tikai ekonomiskas, bet arī politiskas aktualitātes, tostarp nākamā Eiropas Komisijas sasaukuma sastāvu.
"Ukrainas krīze Eiropas Savienības ārlietās ir atgriezusi ģeopolitiku. Un mums tas ir padarījis acīmredzamu faktu, ka vismaz vienā no augstākajiem Eiropas Savienības amatiem ir jāstrādā kādam, kas labi izprot Eiropas kontinenta mūsu daļai gaidāmos ģeopolitiskos izaicinājumus," uzsvēra Igaunijas premjerministrsTāvi Reivass (Reformu partija).
Kaut arī Eiropas Savienība joprojām uzstāj uz Ukrainas krīzes diplomātisku atrisinājumu, nākamnedēļ gaidāmajā Eiropas ārlietu ministru sanāksmē tiks spriests arī par jaunām sankcijām pret Krieviju. Eiropas Komisija jau ir sagatavojusi dažādus jauno sankciju variantus, tostarp arī pieļauta iespēja beidzot ķerties pie ekonomiskām sankcijām.
"Barrozu kungs mūs iepazīstināja ar ekonomisko sankciju pirmo soli. Kopumā Latvijai tās ir pieņemamas. Mūsu mērķis ir miers Ukrainā, un, ja nenotiks saspīlējuma atslābums, tad Latvija atbalstīs šo pirmo ekonomisko sankciju soli," sacīja Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma ("Vienotība").
Šai nostājai pievienojās arī abu pārējo Baltijas valstu premjeri, uzsverot, ka acīmredzama situācijas deeskalācija var likt mainīt domas.
