Pētījumā aizvadītā gada nogalē aptaujāti visu trīs valstu iedzīvotāji, un secināts, ka kovida krīzes laikā Baltijas valstu iedzīvotāji paļaujas uz profesionālu žurnālistu darbu. Kovida pandēmijas laikā vēl vairāk palielinājusies sabiedrības šķelšanās. To veicinājušas krasās viedokļu atšķirības dažādos ar pandēmiju saistītos jautājumos, un medijiem šajos apstākļos jāspēj atspoguļot dažādi viedokļi un uzskati.
Igaunijā sabiedriskajiem medijiem uzticas visvairāk, bet Latvijā no visām trim Baltijas valstīm uzticība sabiedriskajiem medijiem ir zemākā. Tomēr kovida krīzes laikā sabiedriskie mediji atzīti par uzticamāko informācijas avotu Covid-19 krīzes informācijas atspoguļošanā.
Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes dekāne Anda Rožukalne norādīja: “Krīzes laikā tiešām uzticas visvairāk [sabiedriskajiem medijiem]. Visvairāk uzticas televīzijai, portāliem, un interesanti, ka krievvalodīgajai auditorijai pilnīgā topā ir sabiedriskais radio. Un tas, man šķiet, ir ļoti svarīgi. Nebūt ne krievu televīzijas kanāli ir paši svarīgākie. Mēs esam kritiski pret sabiedriskajiem medijiem, bet tur mēs redzam, arī salīdzinot ar citiem datiem, ka tas ir ilgākā laikā izveidojies skatījums.”
