ĪSUMĀ:
- Baltkrievijā otro dienu notiek nacionālais streiks.
- Streikā piedalās vairāku valsts uzņēmumu darbinieki, kā arī studenti un skolotāji.
- Medicīnas darbinieki arī piedalās protestos; vairāki mediķi aizturēti.
- Agresīvāk noskaņotu protestētāju rīcību turpmāk klasificēs kā terorismu.
- ANO pieprasa Baltkrievijas valdībai izbeigt represijas pret iedzīvotājiem.
Baltkrievijā otro dienu norisinās nacionālais streiks, kas sākās pēc tam, kad Lukašenko neizpildīja opozīcijas līderes Svetlanas Tihanovskas izvirzīto ultimātu – atkāpties no amata, pārtraukt spēka lietošanu pret protestētājiem un atbrīvot politieslodzītos. Streikā piedalās vairāku desmitu valstij piederošo rūpnīcu un uzņēmumu darbinieki, kā arī lielāko augstskolu studenti un pasniedzēji.
Otrdien streikam pievienojās saldēšanas iekārtu ražotnes “Atlant” darbinieki, kuri pastaigājās pa rūpnīcas teritoriju.
Daļa Grodņas minerālmēslu ražotnes “Azot” darbinieku otrdienas rītā atteicās pieņemt maiņu no kolēģiem, kuri strādāja naktī. Uzņēmuma darbs kopš vakardienas ir daļēji apstājies. Par beztermiņa streiku 27. oktobrī paziņoja 35 Valsts informātikas un radioelektronikas universitātes darbinieki. Savukārt Novopolockā pie naftas pārstrādes uzņēmuma “Naftan” jau otro dienu dežurē spēka struktūru darbinieki, lai nepieļautu darbinieku protestus.
Atbalstot streikojošos uzņēmumus, otrdienas rītā galvaspilsētā Minskā vairāku medicīnas iestāžu darbinieki izveidoja solidaritātes ķēdes. Šādu akciju sarīkoja arī zinātniski praktiskā centra “Kardioloģija” darbinieki. To pārtrauca milicijas darbinieki, kuri aizturēja 11 ārstus. Aizturēšanu dēļ esot paralizēts medicīnas centra Asinsvadu ķirurģijas nodaļas darbs, vēstīja ziņu portāls “Tut.by”. Daļu no aizturētajiem mediķiem vēlāk atbrīvoja.
26. oktobrī galvaspilsētā Minskā un citās lielākajās pilsētās notika miermīlīgi protesta gājieni, kurus ar spēku mēģināja apturēt drošībnieki. Cilvēktiesību centrs “Vjasna” paziņoja, ka pirmdienas protesta akciju laikā valstī aizturētas vairāk nekā 320 personas.
Viss liecina, ka Baltkrievijas režīms nav gatavs dialogam ar opozīciju, tāpēc turpinās ar spēku apspiest miermīlīgus protestus. Piemēram, Baltkrievijas Valsts drošības komitejas Izmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Konstantīns Bičeks brīdinājis, ka agresīvāk noskaņotu protestētāju rīcību turpmāk klasificēs kā terorismu.
"Šī atlikusī masa ir kļuvusi radikālāka. Mēs skaidri redzam organizatorus un tos, kas rīkojas saskaņā ar šīm idejām. Esmu teicis - strādājam akurāti, jo sarkano līniju viņi vēl nav pārkāpuši. Pēdējās dažas dienas liecina par to, ka daudzos virzienos viņi šo sarkano līniju ir pārkāpuši. [..] Tās ir organizētās noziedzības grupējumu darbības ar terorisma pazīmēm. Mēs sākam saskarties ar teroristiskiem draudiem," paziņoja Lukašenko.
ANO īpašā ziņotāja par cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā Anaisa Marēna pieprasīja Baltkrievijas valdībai izbeigt represijas pret iedzīvotājiem un atbrīvot politieslodzītos.
Marēna sacīja, ka augustā un septembrī protestu laikā Baltkrievijā arestēti vismaz 20 tūkstoši cilvēku.
Vairāki simti aizturēto esot piekauti, spīdzināti un iebiedēti.
ANO amatpersona, atsaucoties uz avotiem Baltkrievijas Iekšlietu ministrijā un nevalstiskajās organizācijās, apgalvoja, ka kopš protestu sākuma 9. augustā pret protestētājiem ir uzsāktas vairāk nekā 400 krimināllietas.
KONTEKSTS:
Vairākās Baltkrievijas pilsētās 25. oktobrī ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, paužot atbalstu opozīcijas līderes Svetlanas Tihanovskas izteiktajam Tautas ultimātam bijušajam prezidentam Aleksandram Lukašenko. Minskā ielās izgāja vairāk nekā 100 000 cilvēku, bija izvietoti lieli drošības spēki.
Pirms nepilnām divām nedēļām Baltkrievijas opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska noteica Tautas ultimātu autoritārajam līderim Lukašenko – viņam līdz 25. oktobrim bija jāpaziņo par aiziešanu no amata.
Baltkrievijā protestos, kas notiek kopš augusta, aizturēti vairāk nekā 13 tūkstoši cilvēku. Baltkrievijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka vajadzības gadījumā ir gatava arī lietot šaujamieročus.
Baltkrievijā jau kopš augusta cilvēki masveidā protestē pret 9. augustā notikušo vēlēšanu oficiālajiem rezultātiem, saskaņā ar kuriem Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Tihanovska tikai 10,1%. Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti.
