Serbija patlaban ir tā Balkānu kaimiņiene, no kuras liels skaits sīriešu, irākiešu un afgāņu cenšas nokļūt tālāk Eiropā. Lielākā cilvēku plūsma līdz šim bijusi uz Ungāriju, bet, kopš Ungārijaceļ un jau ir nostiprinājusi žogu uz robežas ar Serbiju, cilvēki meklē jaunas iespējas un pēdējā laikā vairāki tūkstoši nonākuši arī Horvātijā.
Sākotnēji Horvātijas puse ienācējus uztvērusi atsaucīgi, taču tad atzina, ka imigrantu skaits ir pārāk liels un sūtīja atpakaļ uz Ungāriju. Cilvēku plūsmai nemazinoties, Horvātija ķērusies pie stingrākām metodēm un jau nedēļas vidū ir aizliegusi Serbijā reģistrētām automašīnām šķērsot robežu, sakot, ka Serbija muļķo Horvātiju un ka Horvātija ir spējīga dienā strādāt ar četriem līdz pieciem tūkstošiem iebraucēju, bet vairāk gluži vienkārši nav iespējams. „Es to nepieļaušu!” sacījis Horvātijas premjerministrs Zorans Milanovičs.
Serbijas valdība uz šādu rīcību reaģējusi ļoti asi, sakot, ka tas ir brutāls uzbrukums, un atbildējusi ar līdzīgu rīcību, liedzot valstī iebraukt Horvātijas kravas automašīnām ar precēm. Bet Serbijas ārlietu ministrija Horvātijas aizliegumus salīdzinājusi ar likumiem, ko nacistiskās Vācijas un Itālijas kontrolētā Horvātijas valdība ieviesa Otrā pasaules karā.
Tikmēr eksperti norāda, ka šāda vārdu apmaiņa un rīcība rada bažas par piecpadsmit gadu gaitā panāktā miera sašķobīšanos kādreizējo sīvo Dienvidslāvijas laika pretinieču starpā.
Šonedēļ no Serbijas Horvātijā ir ienākuši vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku. Tas ir lielākais skaits, kādu Horvātija līdz šim ir pieredzējusi, un, kā norāda varas iestādes, tās rīcībā nav tādu resursu, novietņu, speciālistu, lai spētu par bēgļiem pienācīgi parūpēties. Attiecības abu valstu starpā joprojām ir saspringtas. Analītiķi arī norāda, ka arī trešdienas, 23.septembra, ārkārtas sanāksmē Briselē panāktā Eiropas līderu vienošanās par papildu palīdzību bēgļu krīzes risināšanai vismaz pagaidām neaptur cilvēku plūsmu cauri Balkāniem un tā caur Serbiju turpināsies. Ungārija un Horvātija būs tuvākie un taisnākie mērķi, lai tālāk dotos uz Vāciju.
Savukārt Vācijas pusē arī politikas gaiteņos jau izskan bažas par to, vai un kā valsts būs spējīga integrēt uzņemtos cilvēkus. Kā vēsta ziņu aģentūra „Reuters”, šādas šaubas virmo arī Vācijas kancleres Angeles Merkeles partijas biedru vidū. Vācija plāno šogad pavisam uzņemt ap 800 000 imigrantu. Pēc Vācijas statistikas datiem, valsts patlaban piedzīvo lielāko iedzīvotāju skaita pieaugumu jaunāko laiku vēsturē, bet ekonomisti arī norāda uz pozitīvām pārmaiņām ekonomikā, jo līdz ar imigrantu ierašanos Vācija risinot arī sabiedrības novecošanās problēmu un iegūst jaunas darba rokas. Kā vēsta aģentūra „Reuters” saskaņā ar jaunākajām prognozēm, šogad vien jaunas darba vietas Vācijā iegūs ap 100 000 cilvēku.
